Nelielu algu saņēmēji ar vairākiem bērniem Latvijā nodokļu atvieglojumus nejūt

Ar nodokļiem neapliekamais ikmēneša minimums Latvijā ir 75 eiro. Tā ir summa, no kuras nerēķina nomaksājamos nodokļus. Pienākas arī neapliekamais minimums par apgādājamiem, piemēram, bērniem – 175 eiro par katru.

Arodbiedrības vienmēr uzsvērušas, ka 75 eiro neapliekamā minimuma atbalsts ir nepietiekams,

un par to atgādināja arī šogad budžeta veidošanas sarunās. «Mums vajadzētu vismaz 130 eiro, kas bija pirms krīzes, sasniegt,» septembra sākuma pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

Tomēr valdībā atsaucības šādam palielinājumam nav. Turklāt, pat ja būtu, tas joprojām būtu zemākais neapliekamais minimums Baltijas valstīs.

Igaunijā šobrīd neapliekamais minimums ir 170 eiro, bet Lietuvā – 200 eiro.

Tiesa, lielākām algām Lietuvā tas pakāpeniski samazinās.

Latvijas valdības pārstāvji gan vienmēr uzsvēruši, ka mums savukārt ir lielāks neapliekamais minimums par apgādājamajiem. Salīdzinot ar mūsu 175 eiro, igauņiem ir 154, bet lietuviešiem – 120 eiro.

Minimālās algas saņēmēji visus atvieglojumus neizjūt

Tomēr praksē, īpaši mazo algu gadījumā, to ne vienmēr var pilnā apmērā izmantot, un rezultātā

ģimene ar diviem, trim vai četriem bērniem saņem vienādu summu, nevis arvien lielāku ar katru bērnu,

kā paredz šo atvieglojumu būtība. Tas tādēļ, ka, saskaitot atvieglojumus kopā, to summa ir lielāka par algu. Līdz ar to minimālās algas saņēmējs neatkarīgi no tā, vai viņam ir divi, trīs vai četri bērni, «uz rokas» saņems 331 eiro.

Arī tad, ja bruto alga ir par 100 eiro lielāka (470 eiro mēnesī), līdzīgi vienādu summu uz rokas saņems cilvēks ar trim un četriem bērniem.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka aptuveni

37% no visiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir apgādībā esošas personas, nevar izmantot atvieglojumus,

jo viņu darba alga ir mazāka par atvieglojumu summu

Risinājums rodams diferenciācijā?

Finanšu ministrijas ieskatā daļējs risinājums jau ir panākts caur diferencēto neapliekamo minimumu. Šis ir pirmais gads, kad tas ieviests.

Darba ņēmēji pirmos augļus jutīs nākamā gada sākumā, kad varēs saņemt nodokļu pārmaksu,

un līdz 2020.gadam atbalsts mazo algu saņēmējiem šajā sistēmā kļūs arvien lielāks.

«Protams, arī tagad starpība ar to pašu Igauniju saglabāsies pietiekami liela. Bet pamatā fiskālu apsvērumu dēļ, lai neciestu pašvaldību un valsts budžeti, tika izvēlēts šāds pakāpenisks variants,» skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins.

Tiesa,

arī diferencētā neapliekamā minimuma gadījumā neuzlabosies situācija algu saņēmējiem ar vairākiem apgādājamiem.

Piemēram, 500 eiro algas saņēmējam, ja apgādājamo nav, kāpums līdz 2020.gadam paredzams pastāvīgs. Šogad viņš saņem 4342 eiro gadā, nākamgad par 14 eiro vairāk, 2018.gadā – vēl 19 eiro klāt, 2019.gadā – 38 eiro, 2020. - 44, bet 2021 – par 102 eiro vairāk. Tādējādi piecu gadu laikā gada kopējie ienākumi būs auguši par 218 eiro.

Tikmēr

ģimenē ar trim bērniem diferencētā ienākumu minimuma ieviešana ienākumu palielināšanai 500 eiro algas saņēmējam nedos neko.

Tādējādi līdzīgi kā šogad arī turpmākos gados gada kopējie ienākumi kā bija 5370 eiro, tā paliks.

Labumu izjutīs reizi gadā

«Uzlabot situāciju ģimenēm var tikai caur pabalstu sistēmu, jo nodokļu puses instrumenti ir pilnībā izsmelti,»

saka Šņucins no Finanšu ministrijas.

«Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa gan vērtē, ka arī kopumā

nelielo algu saņēmējiem diferencētā minimuma sistēmas ieviešana strādājošajiem nav draudzīga.

Lai arī atzīstams ir tās mērķis - par lielāku taisnīgumu -, fakts, ka labumu no tās izjūt tikai reizi gadā, problēmas, viņasprāt, risina formāli.

Pirmkārt, cilvēkiem būs jāpārplāno tēriņu paradumi, jo ikmēneša ienākumi uz rokas samazināsies. Jau minētās 500 eiro bruto algas piemērā šis samazinājums, salīdzinot ar šā brīža situāciju, 2020.gadā būs 17 eiro mēnesī. Bet

sarukumu kompensējošos un papildus pienākošos 424 eiro varēs saņemt reizi gadā pēc deklarācijas iesniegšanas.

«Tur pastāv vairākas administratīvās barjeras. Arī tas, ka daļa iedzīvotāju neiedziļinās deklarācijas procesā un sev pienākošos pārmaksātā nodokļa daļu nemaz neatgūs. Un, protams, arī ja mēs skatāmies uz to perspektīvu, kad 2020.gadā tiek solīts neapliekams minimums 160 eiro apmēram, tikai tuvinās tam, ko Lietuvā un Igaunijā jau šobrīd piedāvā,» norāda Evija Kropa.

Turklāt Lietuvā diferencētais minimums tiek piemērots ik mēnesi, tādēļ to var izdarīt, saka eksperte. Finanšu ministrija gan oponē, ka Lietuvas pieredze liecina, ka šādi veidojas iedzīvotāju parādi valstij, jo gada beigās izrādās, ka kopējie ienākumi bijuši lielāki un nodokļu atlaides piemērotas pārāk dāsni. Bet parādu piedzīšana ir papildu slogs, ko Latvija nevēlējās uzņemties.