Valsts šobrīd nedrīkst pārtraukt pirmā mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm, salaužot daudzām ģimenēm cerības uz savu mājokli. Valsts finansējumu pirmā mājokļa atbalsta programmai varētu atrast, piemēram, novirzot programmu tieši jauno mājokļu iegādei, aģentūrai LETA sacīja Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.
«Šāds scenārijs jau bija skaidrs tajā brīdī, kad tika pieņemts lēmums kardināli pasliktināt nosacījumus, lai nerezidenti iegūtu uzturēšanās atļaujas Latvijā. Tās ir netālredzīgas politikas veidošanas sekas,» sacīja Grīnvalds.
Asociācijas vadītājs ir pārliecināts, ka valsts, ja tā vēlas un ir griba, var vienmēr atrast piemērotus risinājumus vai alternatīvas. Piemēram, pirmā mājokļa gadījumā novirzīt programmu tieši jauno mājokļu iegādei, atgūstot galvoto summu dubultā jau pirkuma brīdī, jo attīstītājs valstij maksā PVN likmi 21% (pircējs nopērk, bet attīstītājs uzreiz nomaksā 21% valstij nodokļos). Turklāt šis risinājums būtu ieguldījums nākotnē, jo mazinātu problēmas ar ēku renovāciju un dzīvojamā fonda atjaunošanu.
«Izvēloties programmu novirzīt jauno projektu iegādei, valsts atrisinātu problēmu ar finansējuma nepietiekamību, turpinātu atbalstīt jaunās ģimenes jauna mājokļa iegādē, kā arī tā iegūtu papildu nodokļus valsts budžetam, sildītu ekonomiku, radot jaunas darbavietas un veicinot saistīto nozaru attīstīšanos,» skaidroja Grīnvalds.
Viņš pieminēja, ka darījumi starp privātpersonām sekundārajā mājokļu tirgū netiek aplikti ar PVN, veicina ēnu ekonomikas veidošanos un nelegālu nodarbinātību.
«Turklāt jau šobrīd ir skaidrs, ka ēku renovācija notiek kūtri, kas nozīmē, ka valstij ar katru gadu aktuālāks kļūs jautājums par dzīvojamā fonda atjaunošanu. Veicinot izvēli par labu jaunam mājoklim, valsts efektīvāk risinātu šīs problēmas. Lai atbalstītu jaunās ģimenes, kas vēlas iegādāties pirmo mājokli jaunajos projektos, atbildīgajai ministrijai vien būtu jāpārskata programmas nosacījumi. NNĪAA dalībnieku pieredze liecina, ka jau šobrīd lielākā daļa jauno projektu pircēju ir tieši jaunās ģimenes,» sacīja Grīnvalds.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valstij pagaidām nav līdzekļu, ar ko finansēt ģimeņu mājokļu programmu 2017.gadā. Valdība 27.septembrī uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.
«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst sešu miljonu eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šonedēļ koalīcijā notiks diskusijas par to, kur ņemt trūkstošo finansējumu mājokļu programmas turpināšanai nākamgad. Premjera ieskatā programma ir ļoti laba un tā būtu turpināma.
Tāpat ziņots, ka Ekonomikas ministrija bija iesniegusi izskatīšanai valdībā grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, paredzot atsevišķus risinājumus tā dēvētās mājokļu programmas finansēšanā. Ekonomikas ministrija rosināja ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem vairs nepiemērot samazinātu valsts nodevu par pirmā mājokļa nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tā kā Ekonomikas ministrija par minēto priekšlikumu saņēma iebildumus, ministrija lēma atsaukt priekšlikuma izskatīšanu valdībā.
