Igaunijā un Lietuvā minimālā alga aug un pārsniedz Latvijas līmeni

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Baltijā viszemākā alga patlaban ir Latvijā. Lietuvā šoruden gaidāmo parlamenta vēlēšanu dēļ minimālā alga ir pacelta divkārt - līdz 380 eiro, un Latvija šo līmeni sasniegs tikai nākamgad. Savukārt Igaunijā minimālā alga ir 430 eiro un nākamgad tā būs 470 eiro, otrdien vēstīja LTV «Panorāma» un pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica».

Igaunijā līdz ar minimālo aug arī lielās algas

Igaunijā nav daudz mazo algu saņēmēju, tomēr to celšana ir ietekmējusi lielo algu apmēru. Igaunijas Centrālās bankas ekonomists Karstens Staers kopā ar kolēģiem veicis pētījumu par to, kā minimālās algas celšana ietekmējusi atalgojumu valstī. Rezultāti uzrāda ko līdzīgu domino efektam -

minimālās algas celšanas ietekmē jūtami augušas lielākās algas.

«Igaunijā nav tik daudz instrumentu, kas ietekmētu darba devēju un ņēmēju sarunas par algām. Trūkst tādu koplīgumu un lielu arodbiedrību kā, piemēram, Lielbritānijā,» sacīja Staers. «Mēs varam minēt, ka cilvēki minimālās algas celšanu izmanto kā argumentu sarunās ar darba devēju. Viņi var prasīt: «Vai jums nešķiet godīgi, ka arī manai algai jāpieaug, pat ja es saņemu vairāk par minimālo algu?»» retoriski jautā Staers.

Rūk nevienlīdzība

Cits skaidrojums minimālās algas pozitīvajam efektam uz lielākām algām ir tas, ka privātajā sektorā bieži atalgojums tiek rēķināts pēc minimālās algas. Lai gan arodbiedrības šādu sasaisti ne pārāk atbalsta, zemu atalgotajiem tas līdz šim spēlējis par labu.

«Minimālās algas celšana palīdz mazināt ienākumu nevienlīdzību, un tas ir labi,»

saka Igaunijas Arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pīps Petersons. «Cilvēki Igauniju pamet mazāk. Tas ir arī tāpēc, ka Somijas ekonomiskā situācija pašreiz nav tik laba. Bet tajā pašā laikā cilvēki redz, ka viņu algas pieaug diezgan ātri,» viņš salīdzina Igauniju un Somiju.

Minimālās algas pieaugums Igaunijā ir atkarīgs no darba devēju un arodbiedrību vienošanās. Paradoksāli, bet

parasti pretējās pozīcijās esošās puses Igaunijā spējušas vienoties par 80 eiro lielu minimālās algas kāpumu – nākamgad tā būs 470 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Kaimiņvalstī nav arī pētījumu, ka minimālās algas celšana būtiski iespaidotu ēnu ekonomiku.

Ne pārāk laba ziņa ir tā, ka algas pieaug straujāk nekā ekonomika. Taču tas neesot minimālās algas dēļ, straujākai attīstībai trūkst investīciju, domā arodbiedrību līderis. «Tajā pašā laikā mēs esam ļoti priecīgi, ja kompānijas, kas nespēj maksāt pietiekami, pamet Igauniju. Mēs kopā ar darba devējiem un bezdarba fondu rūpējamies, lai bez darba palikušie cilvēki tiktu apmācīti un saņemtu labāk apmaksātu darbu nākotnē,» viņš atzīst.

Lietuvā algas aug pirms vēlēšanām

Daudz straujāk nekā Latvijā minimālo algu cēluši arī Lietuvā – tur tā šogad ir 380 eiro, par 10 eiro lielāka nekā Latvijā. Lietuvas politiķi pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām pildījuši solījumus, un ieguvēji bijuši arī labāk atalgotie.

«Pēdējā laikā algu pieaugums Latvijā ir mazinājies, kamēr Lietuvā bijis uzrāviens,» komentē «Swedbank» Lietuvā galvenais ekonomists Nerijus Mačulis. «2. ceturksnī privātajā sektorā algas bija par 10% lielākas nekā pirms gada.

Tas ir straujš kāpums. Iemesli ir divi – būtiski pieauga minimālā alga, otrs – bija kvalificēta darbaspēka trūkums.

Minimālā alga Lietuvā pieauga daudz straujāk nekā vidējā alga. Tas bija viens no galvenajiem solījumiem, ko deva valdības partijas,» viņš paskaidro.

Likumsakarīgi, ka uzņēmējiem, kam ir bizness visās trijās Baltijas valstīs, strādājošajiem par vienu un to pašu darbu Igaunijā maksā visvairāk.

Piemēram, lielveikalu ķēdē «Rimi» kasieris Igaunijā saņem mēnesī par 100 eiro vairāk.

Kompānija nedēļas laikā nevarēja piedāvāt intervijai darbinieku, kas spētu skaidrot algu īpatnības Baltijas valstīs un aicināja jautājumus uzdot Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijai, kurā bez «Rimi» darbojas arī «Maxima» un «Narvesen».

«Pārtikas mazumtirdzniecības sektorā, neskatoties uz konkurenci un pelēkās ekonomikas īpatsvaru, lielākie mazumtirgotāji jau maksā līdz pat 40% lielākas algas. Ir grūti uzņēmējiem Latvijas apstākļos vienlaicīgi maksāt algas, saglabāt konkurētspējīgas cenas, maksāt visus nodokļus, ja iepretim daļa uzņēmumu ir privileģētā situācijā,» tirgotājus aizstāv Latvijas pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Lielveikali tāpat kā citi uzņēmēji kā alternatīvu minimālās algas celšanai redz ar nodokļiem neapliekamās algas daļas paaugstināšanu. To var saprast, jo tādējādi uzņēmēju vietā smagums tiktu uzlikts valsts budžetam. Taču budžeta sarunās neapliekamā minimuma celšana palikusi otrajā plānā aiz niecīgā minimālās algas pieauguma.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu