«Eurostat»: Latvijas seniori ir otrie mazaktīvākie ceļotāji ES

Latvijā, tāpat kā Igaunijā un Rumānijā, tikai 7% no kopējiem tūrisma izdevumiem tērēja vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši cilvēki.

Saskaņā ar tiem mazāk aktīvi nekā mūsu valstī gados vecāki cilvēki tūrisma braucienos dodas tikai Maltā (9% no kopējā tūrisma brauciena nakšu skaita). Nedaudz aktīvāki tūristi seniori ir Igaunijā (11%) un Lietuvā (12%).

Vislielākais vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku īpatsvars kopējā tūrisma plūsmā reģistrēts Francijā un Kiprā (abās valstīs 25%), Čehijā, Grieķijā un Zviedrijā (visās valstīs 24%), kā arī Īrijā un Portugālē (abās valstīs 23%).

«Eurostat» dati liecina, ka 2014.gadā vismaz 65 gadus vecie ES iedzīvotāji tūrisma braucienos pavadīja 1,2 miljardus nakšu, kas ir 20% no kopējā ES iedzīvotāju tūrisma braucienos pavadīto nakšu skaita. Tomēr gados vecāku tūristu izdevumi braucienam bija 16% no kopējā tūristu izdevumu apmēra, katram tūristam iztērējot vidēji 52,6 eiro, kas ir par 12,7 eiro mazāk nekā kopumā vidēji tērē ES tūristi.

Latvijā, tāpat kā Igaunijā un Rumānijā, 7% no kopējiem tūrisma izdevumiem tērēja vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši cilvēki. Mazāks gados vecāku tūristu izdevumu īpatsvars bijis tikai Lietuvā (5%) un Bulgārijā (6%). Savukārt vislielākais tas bijis Īrijā (21%), Vācijā (19%), kā arī Nīderlandē un Portugālē (abās valstīs 17%).

Gados vecāki tūristi ES priekšroku dod vietējiem galamērķiem savā valstī, kur dodas 66% vismaz 65 gadu vecumu sasniegušu tūristu pretstatā 59% tūristu vidēji visās vecuma grupās kopā. Šāda tendence vērojama lielākajā daļa ES dalībvalstu, tostarp Latvijā, kur 55% gados vecāku tūristu devās uz vietējiem galamērķiem, lai gan abās pārējās Baltijas valstīs seniori nedaudz biežāk devās braucienos uz ārvalstīm, proti, Lietuvā uz vietējiem galamērķiem devās 49% vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo tūristu, bet Igaunijā tādu bija 41%.

Gada otrajā ceturksnī Latvijā lēnākais algu un pensiju pieaugums Baltijas valstīs

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā ir bijis lēnākais algu un pensiju pieaugums Baltijas valstīs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

2016.gada 2.ceturksnī vidējā bruto alga Igaunijā bijusi 1163 eiro, Latvijā - 838 eiro, bet Lietuvā - 722 eiro.

Savukārt straujākais vidējās algas pieaugums salīdzinājumā ar 2015.gada 2.ceturksni bijis Lietuvā - tur algas augušas par 8,1%, Igaunijā - par 7,6%, bet Latvijā - par 3,3%.

Arī lielākā vidējā piešķirtā vecuma pensija šā gada 2.ceturksnī bijusi Igaunijā - 391 eiro, kam sekoja Latvija - 295 eiro - un Lietuva - 255 eiro.

Salīdzinājumā ar 2015.gada attiecīgo laika posmu vidējā pensija Lietuvā un Igaunijā pieaugusi par 5,4%, bet Latvijā - par 2,6%.