Vislielākā speciālās ekonomiskās zonas platība Latgalē paredzēta Daugavpilij

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

No Latgales reģiona pašvaldībām, kuru teritorijā būs Latgales speciālā ekonomiskā zona (SEZ), vislielākā platība paredzēta Daugavpilij - 2500 hektāri.

Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto noteikumu projektu «Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platība, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtība un kritēriji» SEZ platība tiek noteikta atkarībā no konkrētās pašvaldības statusa. Proti, nacionālās nozīmes centros SEZ platība ir līdz 2500 hektāriem, nacionālas nozīmes centram ar darbojošos speciālo ekonomisko zonu - 250 hektāri, pašvaldībām ar reģionālās nozīmes centru un pašvaldībās ap nacionālas nozīmes centriem līdz 2000 hektāru. Savukārt pašvaldībās ar novada nozīmes centru un pārējās pašvaldībās - līdz 700 hektāriem.

Vairākiem novadiem SEZ teritorija būs 2000 hektāru platībā. Šajā kategorijā ietilpst Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes novads. Savukārt 700 hektāru platībā SEZ teritorija būs Aglonas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ilūkstes, Kārsavas, Riebiņu, Rugāju, Viļakas, Viļānu, kā arī Vārkavas un Zilupes novadā.

Savukārt Rēzeknei, kurai jau pašai ir sava SEZ, platība būs 250 hektāri.

Sagatavojot lēmumu par attiecīgajā pašvaldībā esošo teritoriju iekļaušanu SEZ, būs jāņem vērā, lai teritorijas ekonomiskā atdeve pārsniedz paredzamo nodokļu atlaižu apjomu. Tāpat būs jāsaņem konkrētās teritorijas īpašnieka apliecinājums, kurā norāda ne mazāk kā nākamo desmit gadu periodam plānotās darbības teritorijas attīstībai un teritorijas plānoto ekonomisko atdevi.

Latgales SEZ pārvaldei, kas nosaka teritoriju robežas un to, vai ir piešķirams SEZ statuss, tiks dotas arī tiesības anulēt speciālās ekonomiskās zonas statusu konkrētai teritorijai, ja tajā noteiktā laika posmā netiek radīta labvēlīga ietekme uz attiecīgo teritoriju, pašvaldību. Anulēt statusu var, ja teritorijā nenotiek komercdarbība vai tajā nenotiek plānotās darbības teritorijas attīstībai, vai arī ja tajā netiek sasniegts teritorijas plānotais ekonomiskās atdeves minimālais līmenis.

Saskaņā ar VARAM skaidrojumu Latgales SEZ nepieciešama, lai veicinātu reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbvietu radīšanai.

Šajā speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošie komersanti saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, iepriekš sēdē deputātiem sacīja VARAM pārstāvji.

Paredzēts, ka Latgales SEZ darbosies līdz 2035.gada 31.decembrim.

Patlaban nodokļu atvieglojumus izmanto uzņēmumi, kuri nodarbojas ar komercdarbību Rēzeknes un Liepājas SEZ, kā arī Rīgas un Ventspils brīvostā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu