«Start-up» uzņēmumi nav tikai alus un ballītes cerībā, ka kaut kas «izšaus», tas ir smags darbs, labi apmaksātas darbavietas augstas kvalifikācijas speciālistiem un nākotnes nodokļi ekonomikai, intervijā sacīja Latvijas «Start-up» uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Novicka.
«Galvenais «start-up» kultūras pienesums valsts attīstībai ir tas, ka cilvēki arvien vairāk tiek mudināti domāt kā uzņēmēji,» uzskata Novicka. «Ir arī tādi gadījumi, kad cilvēks pamēģina būvēt «start-up» uzņēmumu, bet saprot, ka tas ir pārāk riskanti, toties vēlāk, ņemot vērā pieredzi, sāk jaunu tradicionālo biznesu.»
«Attīstīta «start-up» kultūra Latvijā nozīmē arī to, ka no ārzemēm atbrauc cilvēki un saprot, ka mēs neesam tikai lētā darbaspēka avots, mēs esam arī inovāciju un tehnoloģiju avots, ka te ir vērts izveidot korporācijas filiāli, izveidot kaut ko jaunu,» turpināja asociācija pārstāve. «»Start-up» kultūra rosina arī zinātniekus domāt par to, kādā veidā viņu idejas un izgudrojumus var komercializēt.»
«Kopumā «start-up» ir rīks, kas ap sevi saista daudz labu lietu,» piebilda Novicka.
Viņa noraidīja arī kādu citu negatīvu stereotipu - ka «start-up» veicina emigrāciju. «Tā nav. Zinu daudzus, kas atgriezušies Latvijā un sākuši darbu kādā jau stabilā «start-up» uzņēmumā,» pauda Novicka. «»Start-up» uzņēmumos izaugsmes fāzē algas ir lielākas par vidējo, arī zināšanas vajadzīgas specifiskākas, kuru nevajadzīgums klasiskajā biznesā bieži vien licis daudziem speciālistiem darbu meklēt ārvalstīs.»
