Domnīcas «Certus» ekonomisti rosina ieinteresēt pašvaldības jaunu darbvietu radīšanā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus starp pašvaldībām dalot, ņemot vērā ne tikai iedzīvotāju deklarētās dzīvesvietas, bet arī uzņēmumu norādītās nodokļu maksātāju darbavietas.
«Paliekam pie rekomendācijas, ka pašvaldības jāieinteresē radīt darbvietas,» šodien domnīcas rīkotajā ekonomikas forumā sacīja «Certus» valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Lielāko daļu no pašvaldību nodokļu ieņēmumiem nodrošina IIN maksājumi. Pašlaik pašvaldībām tiek novirzīti 80% no IIN, bet valsts budžetam - 20%. IIN nonāk tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā deklarēta IIN maksātāja dzīvesvieta. Tādējādi pašvaldības iegūst, ja to teritorijās dzīvesvietu deklarē pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, īpaši tās ir ieinteresētas, lai dzīvesvietu deklarē iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Savukārt uzņēmumi pašvaldību ienākumus ietekmē lielākoties netieši, norādīts domnīcas pētījumā.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014.gadā 21 Latvijas pašvaldībā nebija neviena iedzīvotāja, kuru nodarbinātu privātā sektora komersants ar darbinieku skaitu 50 un vairāk. Šo pašvaldību darbība pārsvarā tiek finansēta no tajās deklarēto, bet citās pašvaldībās reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto iedzīvotāju nodokļu maksājumiem, no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijām un citiem transfēriem no valsts budžeta.
«Certus» pētījumā pausts viedoklis, ka pašvaldību ieinteresētību stimulēt uzņēmējdarbību un jaunu darbvietu radīšanu to teritorijās varētu palielināt, ja IIN maksājumi starp pašvaldībām tiktu dalīti, ņemot vērā arī uzņēmumu norādītās nodokļa maksātāju darbavietas.
Par darbavietu deklarāciju būtu atbildīgi darba devēji, taču deklarēšanai nevajadzētu būt obligātai. Tādējādi pašvaldībām tiktu radīta motivācija nodrošināt to teritorijā esošajiem un potenciālajiem jaunajiem uzņēmumiem tādu pakalpojumu kvalitāti, lai uzņēmumi deklarētu savus darbiniekus. Darbavietu deklarācija būtu iespējama tikai tur, kur uzņēmumam ir reģistrēts īpašums, pārstāvniecība vai filiāle. Savukārt konkrētajā vietā nostrādātajam laikam varētu noteikt minimālo ierobežojumu. Novirzāmā maksājuma daļa sākotnēji varētu nebūt liela, bet vēlāk pieaugt, tādējādi minimizējot izmaiņu radītās administratīvās izmaksas un panākot, ka ieguvumi no labākas pašvaldību un uzņēmēju sadarbības ir lielāki par jaunas sistēmas ieviešanas izmaksām, secināts «Certus» pētījumā.
«Certus» pētījumu par pašvaldību finansēšanas sistēmu un ekonomisko attīstību izstrādājis ekonomists Uldis Spuriņš.
Savukārt premjers Māris Kučinskis (ZZS) par šo «Certus» pētnieku ierosinājumu sacīja, ka šāds risinājums nozīmētu uzņēmumiem papildu atskaišu gatavošanu. Ministru prezidents mudināja arī ņemt vērā pašvaldību izlīdzināšanas fondu, caur kuru pašlaik tiek pārdalīts finansējums no turīgākām vietvarām pašvaldībām ar mazākiem ieņēmumiem. Pašreizējā nodokļu sistēmā Rīga un Pierīga saņem 60%, bet ierosināto izmaiņu gadījumā Rīga un Pierīga saņemtu 85%. Šādā situācijā vai nu ieņēmumi būs jāpārdala ar izlīdzināšanas fonda starpniecību, vai arī daļa pašvaldību paliks vispār bez ienākumiem, secināja premjers, rezumējot: «Maks jau ir viens.»
