Iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes izmaiņu dēļ nākamgad aizsardzībai varētu atvēlēt par 24 miljoniem eiro mazāk, nekā iepriekš plānots, tomēr šie līdzekļi lielākoties tiks novirzīti iekšējās drošības pasākumiem.
Mazākas IKP prognozes dēļ daļu aizsardzības finansējuma varētu novirzīt iekšējai drošībai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē vaicājis, par cik miljoniem nākamgad samazināts aizsardzības budžets salīdzinājumā ar iepriekš plānoto apstiprinātajā trīs gadu budžetā.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka iepriekš ekonomiskās izaugsmes prognoze bija cita, bet, koriģējot IKP prognozi, plānotais finansējums nozarei samazinājies par aptuveni 24 miljoniem eiro.
Reizniece-Ozola arī uzsvēra, ka drošība ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc lielākā daļa no šiem līdzekļiem pārdalīti tieši šiem jautājumiem, piemēram, policistu algām un austrumu robežas stiprināšanai.
Nākamā gada budžets tiek veidots, balstoties uz IKP izaugsmes prognozi 3,5%, inflāciju - 1,6%, bet budžeta deficīts plānots 1% apmērā no IKP.
Pērn pieņemtais vidēja termiņa budžeta ietvars 2016., 2017. un 2018.gadam paredz, ka valsts aizsardzības spēju palielināšanai pakāpeniski tiks kāpināts valsts aizsardzības finansējums pret IKP līdz 2% 2018.gadā.