Mājsaimniecības arvien vairāk pērk mazumtirdzniecības datos neatspoguļotos pakalpojumus

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Mazumtirdzniecības apgrozījums aug lēnāk arī tāpēc, ka mājsaimniecības vairāk pērk pakalpojumus, kas mazumtirdzniecības datos neatspoguļojas, norāda «Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece. Viņa atzīmē, ka mājsaimniecību ienākumi, kā arī mājsaimniecību depozīti turpina augt. Tomēr mazumtirdzniecības apgrozījums ir audzis aizvien lēnāk.

«Izskatās, ka nepieciešamākās ilglietošanas preces mājsaimniecības jau ir sagādājušas, bet lielākiem pirkumiem, piemēram, mājokļa iegādei, vēl nepietiek apņēmības. Dati rāda, ka mājsaimniecības šogad ir sākušas mazāk pirkt elektropreces. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos kritums šo preču pārdošanas apjomā ir aptuveni 10%. Iepriekšējos trīs gadus elektropreču apgrozījums pieauga par gandrīz 20% ik gadu. Proti, katru gadu jaunu ledusskapi nudien nevajag,» atzīst Buceniece.

Viņa arī atzīmē, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma dati, iespējams, aizvien neprecīzāk atspoguļos patieso situāciju attiecībā uz mājsaimniecību preču patēriņu. Datos jau kādu laiku novērojams pieaugums tirdzniecībā internetveikalos un pa pastu, bet šie dati iekļauj tikai Latvijā reģistrēto uzņēmumu apgrozījumu.

«Mājsaimniecības aizvien lielāku daļu savu pirkumu veic internetā, izvēloties arī ārzemju veikalus. Jo lielāks kļūs ārzemju interneta veikalos veikto pirkumu īpatsvars, jo mazāk precīzi būs mazumtirdzniecības apgrozījuma dati,» skaidro Buceniece.

Tikmēr mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi bez degvielas mazumtirdzniecības šī gada jūlijā bija par 1% mazāki nekā pērn. Tas ir pirmais kritums kopš 2010.gada jūnija, norāda «Swedbank» ekonomiste.

Salīdzinājumam mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par gandrīz 3% šī gada pirmajā pusē pret attiecīgo periodu pērn. Kritumu jūlijā galvenokārt noteica 3,9% samazinājums pārtikas tirdzniecībā, ko var daļēji skaidrot ar bāzes efektu, bet ne tikai.

«Tā kā iedzīvotāju skaits Latvijā nepieaug, tad kopējais pārtikas patēriņš vairs nevar strauji turpināt augt. Pārtikas tirgus varētu būt jau sasniedzis zināmu piesātinājumu. Iespējams, ka cilvēki arī biežāk ēd ārpus mājas, bet šādi tēriņi neparādās mazumtirdzniecības statistikā. Mazumtirdzniecības apgrozījuma mēneša dati ir diezgan svārstīgi, tāpēc, visticamāk, pārdošanas apjomu kritums nebūs noturīgs un svārstīsies no plusiem uz mīnusiem. Gadā kopumā mazumtirdzniecības apjomi joprojām būs nelielos, bet tomēr plusos,» skaidro ekonomiste.

Kā ziņots, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad septiņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājies par 2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Tostarp pārtikas preču grupā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums 2015.gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem pieaudzis par 0,5%, bet nepārtikas - par 3,1%.

Savukārt 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar 2015.gada jūliju, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 1,3%. Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 3,9%, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 4,6%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu