Gašpuitis: Lēnīgais darba samaksas pieaugums otrajā ceturksnī - nepatīkams pārsteigums

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Lai arī bija sagaidāma darba samaksas kāpuma pieauguma salēnināšanās, tomēr otrā ceturkšņa veikums ir nepatīkams pārsteigums, vērtē «SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis.

Šā gada otrajā ceturksnī mēneša bruto darba samaksa valstī palielinājās par 3,3% un bija 838 eiro. Vidējā neto darba samaksa valstī sasniedza 616 eiro. Privātajā sektorā darba samaksa palielinājās par 3,3%, bet sabiedriskajā sektorā par 3,2%.

«SEB bankas» ekonomists atzīst, ka, neskatoties uz saspīlēto situāciju darba tirgū, jau bija sagaidāma lēnīgās izaugsmes un nenoteiktības ietekme uz darba samaksas kāpumu un bija gaidāma algu pieauguma palēnināšanās salīdzinājumā ar pagājušā gada 6,8% un pirmā ceturkšņa 5,3% pieaugumu. Tomēr otrā ceturkšņa veikums ir nepatīkams pārsteigums. Iespējams, turpmākajos ceturkšņos kāpums nedaudz atgūsies. Tomēr lēnīgās izaugsmes apstākļi un nenoteiktība turpinās veidot tendences darba tirgū un atalgojumā, uzskata ekonomists.

Gašpuitis skaidro, ka, no vienas puses, ir vērojams pieprasījums pēc darbaspēka, taču tajā pašā laikā darba devēji nesteidzas uzreiz aizpildīt vakances, bet meklē veidus, kā saglabāt kontroli pār izmaksām. Tas nozīmē, ka aktīvi tiek meklētas alternatīvas darba samaksas pieaugumam, piemēram, piedāvājot darba vides uzlabojumus un/vai lojalitāti veicinošus pasākumus.

Lēnīgas izaugsmes apstākļos sarūk arī uzņēmēju ambīcijas, kas ļauj brīvāk akceptēt darbiniekus ar zemākām prasībām, atbilstību, jo īpaši, ja šāds solis ļauj ietaupīt, kā iespēju atstājot motivēt uzņēmuma labākos, nozīmīgākos darbiniekus.

Izmaiņas darba tirgū un samaksā būs ļoti cieši saistītas ar situāciju ekonomikā un nākotnes perspektīvu vērtējumu, taču pašlaik tas atduras pret augsto piesardzības līmeni. Mazkustīgās inflācijas ietekmē pirktspēja turpinās pieaugt, taču aktuāls jautājums ir, cik lielā mērā patērētāji pieaugošo pirktspēju izmantos patēriņā un veicinās izaugsmi un cik uzkrājumu papildināšanā, atzīmē «SEB bankas» ekonomists.

Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 838 eiro, kas ir par 33% jeb 27 eiro vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Algu pieauguma temps ir par 2,6 procentpunktiem zemāks nekā šā gada pirmajā ceturksnī.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 813 eiro, sabiedriskajā sektorā - 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, - 824 eiro. Privātajā un sabiedriskajā sektorā gada laikā algas auga līdzīgi - attiecīgi par 3,3% un 3,2%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu