Latvijas pārstāvji neformālajās pusdienās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, visticamāk, izskatījušies gana naivi, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums «dDe facto». Viņi Dvorkovičam jautājuši - vai dzelzceļa un gāzes nozarēs Krievijā pieņemtajiem lēmumiem ir politisks vai saimniecisks raksturs?
Neformālo pusdienu organizētājam no Latvijas zemkopības ministram Jānim Dūklavam par notikušo būs jātaisnojas pirmdien gaidāmajā koalīcijas partiju sanāksmē. Jāpastāsta arī par to, kāds tad ir šo sarunu rezultāts. Pagaidām īstas skaidrības par to nav. Krievijas vēstniecība uz «De facto» jautājumiem atbildēja vispārīgi, norādot, ka pārrunātas «ekonomiskās sadarbības perspektīvas».
Savukārt Latvijas pārstāvji sarunās, visticamāk, izskatījušies gana naivi, ja viņu paustais «De facto» izskanēja arī pie pusdienu galda.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) atstāsta, ka «pirmais un svarīgais jautājums ir kravu apjoms dzelzceļam, kādas varētu būt potenciālās indikācijas, vai tas ir politisks lēmums, cik tas ir saimniecisks lēmums? Apgalvojums ir tāds, ka politisku lēmumu nav, viss ir tikai bizness ar nosacījumu.» Arī finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) bijis līdzīgs jautājums: «Bija izteiktas bažas, ka «Gazprom» ir devis kādu signālu, ka, iespējams, gāzes krātuvē šoziem varētu netikt uzglabāta gāze. Es, protams, izmantoju izdevību pajautāt, vai tā ir kāda politiska nostāja vai kā citādi?
Komentārs bija, ka nav nekādu politisku uzdevumu vai viedokļu paušanas, ka «Gazprom» pats pieņem savus saimnieciskus lēmumus.»
Zaļo un zemnieku savienības ministru it kā slepenā tikšanās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču augusta sākumā nenotika šprotu rūpnīcā, bet smalkākā vietā - restorānā Rīgas centrā. Bez politiķiem trīs ēdienu maltīti baudījis arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, kā arī zivrūpnieki, kuru ražotnes Dvorkovičs bija apskatījis pirms pāris stundām.
Galvenais tikšanās kūrētājs no Latvijas - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs – sev vien zināmu iemeslu dēļ neesot pateicis premjeram Mārim Kučinskim un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam,
ka valdību šajās neformālajās pusdienās pārstāvēs arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Rezultātā abu valstu amatpersonas papļāpājušas, bet to, kāda ir šo pusdienu pēcgarša, varam vien minēt.
Dvorkoviču var uzskatīt par Krievijas premjera Dimtrija Medvedeva līdzgaitnieku
Laikā, kad Medvedevs bija Krievijas prezidents, Dvorkovičs bija viņa vietnieks. Arī šobrīd pilda Krievijas vicepremjera pienākumus. Papildus tiem kopš pagājušā gada Dvorkovičs ir «Krievijas dzelzceļa» direktoru padomes priekšsēdētājs. Tas, ka Dvorkovičs atvaļinājumu pavada Jūrmalā, nav nekas neparasts. Tā viņš rīkojies arī iepriekš. Turklāt Krievijas medijos atrodams, ka Dvorkoviča biroja vadītājam Viktoram Dmitrijevam Latvijā pieder vairāki nekustamie īpašumi. Tomēr
tikšanos ar citas valsts amatpersonām pie pusdienu galda gluži par nejaušu nenosauksi.
Abu valstu attiecības joprojām ir saspringtas. Nule līdz nākamajam gadam pagarinātas Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju. Tajā pašā laikā aizvien biežāk tiek spriests par iespēju, ka Krievija varētu atjaunot iepriekš aizliegto pārtikas produktu importu.
Jau labu laiku pirms Dvorkoviča atvaļinājuma Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs esot piedāvājis tikšanos zemkopības ministram Jānim Dūklavam. Tad nu ministrs nolēmis izmantot izdevību un iedot Dvorkovičam nogaršot Latvijas šprotes. Tās pašas, kuras šobrīd Krievijā ievest ir aizliegts. «Zemkopības ministrs sazvanīja mani kā nozares vadību un teica, ka mums ir pāris stundu laika, mēs nevaram nekur tālu aizbraukt, bet vai mēs varam parādīt vienu, divas rūpnīcas, kā mēs strādājam, kādas ir mums tehnoloģijas,» notikumus atstāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis
Šmits. Viņš pauž, ka «tā bija faktiski klasiska rūpnīcas apskate uzņēmumā «Karavela» un «Gamma A» Vecmīlgrāvi un Mangaļsalā.
Šajās rūpnīcu apskatēs nepiedalījās ne finanšu, ne satiksmes ministri. Tur bija zemkopības ministrs, Krievijas vicepremjers un Krievijas vēstnieks.»
Apskatījuši iekārtas, kungi devās uz Vecrīgu. Pie pusdienu galda viņiem pievienojās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tieši par šo apmēram stundu ilgo maltīti valda vislielākās neskaidrības. «Man bija zināms par Dūklava kunga tikšanos un par to, ka viņš varbūt kādu pieaicinās,» norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Tāpat viņš norāda, ka Dūklavs «informējis Ārlietu ministriju. Šī nebija nekāda slepenā tikšanās.» Tomēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs («Vienotība») neesot zinājis visu. Pats gan šobrīd tāpat kā Dūklavs bauda atvaļinājumu. «Ārlietu ministrs bija informēts par Dūklava kunga plāniem runāt ar Krievijas pārstāvi par lauksaimniecības jautājumiem, par zvejniecības jautājumiem, bet ārlietu ministra rīcībā nebija informācijas par plašāka mēroga iespējamo tikšanos.
Ja šīm sarunām klāt ir Krievijas vēstnieks, kas ir Krievijas augstākais pārstāvis mūsu valstī, tad tomēr šīs tikšanās nevar uzskatīt par pilnīgi neformālām,»
pauž Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Tajā pašā laikā Šmits uzskata, ka šajā situācijā «Latvija vienkārši padarīta par izsmieklu. Publiskā telpā ārlietu ministrs stāsta, kā pēc protokola pareizi būtu jārīkojas valdības ministriem. Tas ir ne tikai pretvalstiski, tas padara Latviju par izsmiekla objektu.»