Jūnija beigās konsolidētajā kopbudžetā bija 186,2 miljonu pārpalikums

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Jūnija beigās konsolidētajā kopbudžetā bija 186,2 miljonu eiro pārpalikums, paziņojumā medijiem informē Finanšu ministrija (FM).

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šogad sešos mēnešos izpildīts par 100,6%, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 22,9 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 183,3 miljoniem eiro jeb 5,4%, kur lielāko kāpumu nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu ieņēmumi.

Kopbudžeta ieņēmumi kopumā bija 4,56 miljardi eiro, kas ir par 31 miljonu eiro jeb 0,7% mazāk nekā sešos mēnešos pirms gada. Ieņēmumu kritums galvenokārt saistāms ar būtiski zemākiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, kas sešos mēnešos šogad bija par 219,8 miljoniem eiro jeb 30,6% mazāki nekā gadu iepriekš. 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt Eiropas Komisijas atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim, tāpēc pret pagājušā gada pirmo pusgadu vērojams ieņēmumu kritums.

Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusē bija 4,37 miljardi eiro un bija pērnajā līmenī. Tā rezultātā pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā mazāku ieņēmumu dēļ šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pērn saruka par 31,3 miljoniem eiro un bija 186,2 miljoni eiro.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos iekasēti pērnajā līmenī 289,8 eiro apmērā, taču joprojām vērojama ieņēmumu neizpilde atsevišķiem nenodokļu veidiem. Piemēram, ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas jeb eirovinjetes iekasēti vien 8,6 miljonu eiro apmērā, kas ir 69,8% no periodā plānotā. FM atzīmē, ka plānotajiem ieņēmumiem tiek piesaistīti izdevumi valsts autoceļu uzturēšanai, kas ieņēmumu neizpildes gadījumā netiek pārskatīti.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) sešos mēnešos iekasēts 956,2 miljonu eiro apmērā, kas ir 99,5% no periodā plānotā. Salīdzinot ar sešu mēnešu izpildi pērn, PVN ieņēmumi kāpuši par 42,7 miljoniem eiro jeb 4,7%, ko nodrošināja PVN atmaksu samazināšanās. Šā gada sešos mēnešos atmaksāts par 51 miljonu eiro jeb 11,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Straujākais atmaksu samazinājums ir nodokļu maksātājiem, kuri darbojas būvniecības nozarē, tirdzniecības un automobiļu un motociklu remonta nozarē.

Savukārt ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēti 723 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,6 miljoniem eiro jeb 2% mazāk, nekā periodā plānots. Galvenais neizpildes iemesls ir saistāms ar būtiski pieaugušajām atmaksām, kas tiek veiktas, pamatojoties uz iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām. Šā gada sešos mēnešos atmaksāti 59 miljoni eiro, kas ir par 22,3 miljoniem eiro jeb 60,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Laba izpilde ir ieņēmumos no akcīzes nodokļa, kas iekasēts 408,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,9 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk, nekā plānots sešos mēnešos. Salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, ieņēmumi pieauga par 33,9 miljoniem eiro jeb 9%. Ieņēmumu kāpums galvenokārt saistāms ar dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieaugumu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas nodrošināja lielākos nodokļu ieņēmumus jeb 1,21 miljardu eiro, kas iekasētas 100,9% apmērā no periodā plānotā jeb par 10,7 miljoniem eiro vairāk nekā plānots. Ieņēmumi plānotajā apmērā tika iekasēti gan valsts speciālajā budžetā, gan valsts fondēto pensiju shēmā. Salīdzinājumā ar pirmajiem sešiem mēnešiem pērn ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām pieauga par 80,9 miljoniem eiro jeb 7,2%. Arī kopbudžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada pirmajā pusē turpina augt, un salīdzinājumā ar pagājušā gada sešiem mēnešiem tie kāpuši par 77,6 miljoniem eiro jeb 6,1%.

Valsts speciālajā budžetā izdevumi sociālajiem pabalstiem pieaug, un to straujāku pieaugumu pēdējos gados pamatā nosaka lielāki izdevumi slimības un bezdarbnieku pabalstiem, kā arī vecāku pabalstiem.

Šā gada sešos mēnešos arī subsīdijām un dotācijām vērojams būtisks tēriņu kāpums - par 133,5 miljoniem eiro jeb 16,2%, galvenokārt valsts pamatbudžeta subsīdijām un dotācijām komersantiem, tostarp aprīlī veiktais līdzekļu pārskaitījums AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» 59,2 miljonu eiro apmērā, lai daļēji kompensētu obligātā iepirkuma komponentes izmaksas, kā arī par 60,3 miljoniem eiro augstāki maksājumi lauksaimniekiem, jo notiek aktīvāka jaunā plānošanas perioda ES fondu apguve nekā pērn. Izdevumi veselības aprūpes nodrošināšanai kāpuši par 20,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, tai skaitā izdevumiem ārstniecībai un kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai.

Izdevumu kāpumu minētajās kopbudžeta pozīcijās kompensē ievērojami mazāki tēriņi kapitālajiem izdevumiem, kas salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pērn kritās par 128,3 miljoniem eiro jeb 41,5% (pamatā pašvaldību budžetā ES finansēto projektu īstenošanai). Tas joprojām skaidrojams ar iepriekšējā plānošanas perioda beigām un gatavošanos jaunā plānošanas perioda projektu realizācijas straujākai sākšanai šā gada otrajā pusē un turpmākajos gados.

Mazāki tēriņi bijuši valsts parāda apkalpošanai, kas salīdzinājumā ar izdevumiem pirms gada saruka par 47,3 miljoniem eiro jeb 20%. Tas ir tāpēc, ka pagājušā gada janvārī tika veikts pēdējais procentu maksājums par tajā pašā mēnesī atmaksāto Eiropas Komisijas izsniegtā aizdevuma daļu 1,2 miljardu eiro apmērā, kā arī 2015.gada decembrī veikta valsts parāda apkalpošanas izdevumu optimizācija. Izdevumi iemaksām ES budžetā bija zemāki par 48,6 miljoniem eiro jeb 29,8%, salīdzinot ar izdevumu līmeni pirms gada.

FM informē, ka 2.augustā valdībā plānots izskatīt informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2017.-2019.gadā, kurā tiks iekļautas aktuālākās vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2017.-2019.gadam un fiskālās politikas mērķi vidējam termiņam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu