Šī gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmumi, kuriem Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodus par konkurences tiesību pārkāpumiem, valsts budžetā ieskaitījuši kopumā nedaudz vairāk nekā 1,7 miljonus eiro, informēja KP. Tā Konkurences likuma pārkāpēji valstij vismaz daļēji ir kompensējuši daļu no to nelikumīgi gūtās peļņas.
Pirmajā pusgadā 27 uzņēmumi ir nomaksājuši vai vienlīdzīgi sadalītos maksājumos turpina maksāt tiem piemērotās soda naudas par konkurences tiesību pārkāpumiem - īstenotām aizliegtām vienošanām vai ļaunprātīgu tirgus varas izmantošanu. No tiem 15 uzņēmumi ir saistīti ar energobūvnieku karteli, kur KP par saskaņotām darbībām bija sodījusi kopumā 26 būvniekus, kas mākslīgi sadārdzināja cenu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos.
KP naudas sodu par konkurences tiesību pārkāpumiem nosaka procentuāli no uzņēmumu finanšu gada apgrozījuma, aprēķinā ņemot vērā tādus faktorus kā pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus. Uzliktais naudas sods tiek ieskaitīts valsts budžetā pēc tam, kad KP lēmums ir stājies spēkā, ja tas nav pārsūdzēts vai ir noslēgusies tiesvedība.
Pirmajā pusgadā ir noslēgušās piecas tiesvedības, kamēr 25 vēl turpinās. Tāpat vairākos gadījumos nav beidzies naudas soda nomaksai atvēlētais laiks vai ir sākta lēmuma par naudas soda uzlikšanu piespiedu izpilde, kuru veic zvērināts tiesu izpildītājs. Līdz gada vidum valsts budžetā nav ieskaitīti KP uzliktie naudas sodi aptuveni 18,2 miljonu eiro apmērā.
KP piemēroto naudas sodu primārais mērķis ir prevencija - pārtraukt uzņēmumu īstenotās pretlikumīgās darbības un atturēt citus uzņēmumus no iesaistīšanās līdzīgu pārkāpumu īstenošanā. Tāpat KP uzliktie sodi ir veids, kā pārkāpēji vismaz daļēji valstij un sabiedrībai kopumā var atlīdzināt zaudējumus, kas radušies to negodprātīgās rīcības dēļ.
Jau ziņots, ka trīs gadu periodā KP darbs ik gadu sabiedrībai devis ieguvumu vidēji 51 miljona eiro apmērā, liecina KP aprēķins par novērstā un nepieļautā kaitējuma finansiālo ietekmi. Trijos gados šī ietekme kopumā ir vairāk nekā 150 miljoni eiro.
Tādējādi katrs KP darbības finansēšanai atvēlētais viens eiro no valsts budžeta rada sabiedrības ieguvumu aptuveni 52 eiro apmērā, lēš KP.
2015.gadā KP konstatēja astoņus konkurences tiesību pārkāpumus, par kuriem 29 uzņēmumiem piemēroja naudas sodus 1 042 440 eiro apmērā, informēja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Savukārt valsts budžetā pērn ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 1 052 030 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad noslēdzas tiesvedība par KP lēmumu, ja tas ir bijis pārsūdzēts.
Visas piecas no pērn KP konstatētajām aizliegtajām vienošanām bija karteļu shēmas starp iepirkumu pretendentiem - kopumā 26 uzņēmumiem. Vēl 23 uzņēmumiem KP izteica brīdinājumus par dalību desmit līdzīgos, tikai mazāka mēroga un nozīmes pārkāpumos. Attiecīgi cietēji no šiem pārkāpumiem bija valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kas rīkoja iepirkumus 15 dažādās nozarēs.
Pērn arī tika izbeigtas 16 tiesvedības par pārsūdzētiem KP lēmumiem. 15 gadījumos tiesa atstāja spēkā KP lemto, bet vienā gadījumā tiesvedība tika izbeigta un KP lēmums stājās spēkā pēc administratīvā līguma jeb izlīguma noslēgšanas ar uzņēmumu.
