Londonas akciju biržā pirmdien ievērojami kritās banku, aviokompāniju un nekustamā īpašuma firmu akciju cenas, investoriem uzskatot, ka šie ir Lielbritānijas trīs riskantākie sektori pēc britu lēmuma izstāties no Eiropas Savienības (ES).
Londonas biržā krīt banku, aviokompāniju un nekustamā īpašuma firmu akcijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrības «EasyJet» akcijas vērtība samazinājās par 16% pēc tam, kad šī aviokompānija brīdināja, ka referenduma rezultāti nākamo sešu mēnešu laikā negatīvi ietekmēs tās darbību.
Savukārt Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» māteskompānijas IAG akcijas vērtība līdz apmēram plkst.12 pēc Latvijas laika nokrita par 9,4%. Lielbritānijas bankas «Royal Bank of Scotland» (RBS) akcijas nokrita par vairāk nekā 15%, bet banku «Lloyds» un «Barclays» akcijas zaudēja attiecīgi 8,9% un 10,2% no to vērtības.
Pēc piektdien notikušās akciju izpārdošanas «bažas par banku sektoru turpina būt par investoru spiediena punktu», norādīja finanšu kompānijas «CMC Markets UK» vecākais tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.
Viņš skaidroja, ka arī eirozonā banku akcijas saskaras ar lielu pārdošanas spiedienu, īpaši «Deutsche Bank» Vācijā, kā arī Itālijas un Spānijas bankas. No nekustamo īpašuma kompānijām par 12,4% samazinājās «Taylor Wimpey» akcijas cena.
Londonas akciju biržas indekss «FTSE 100» nokrita par 1,3%.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% - par palikšanu blokā. Piektdien Kamerons paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservatīvo partijas konferencei oktobrī atstās valdības vadītāja, kā arī partijas līdera amatu un līdz tam laikam ir jāatrod jauns līderis, kurš vadīs izstāšanās sarunas.
Aptaujā, kas turpināsies līdz rudenim, pirmajās nedēļās jau piedalījušies gandrīz 2000 cilvēku. Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis valdības preses kanclers Almins Mačulis, lietišķākie ierosinājumi varētu pārtapt konkrētos lēmumos un tikt iekļauti stratēģijās un rīcības plānos.
Lai gan daudzi uzdotie jautājumi attiecināti uz personisko emigrācijas pieredzi, viedokļi tiek gaidīti arī no Lietuvā dzīvojošajiem un strādājošajiem cilvēkiem - tiklab no uzņēmējiem, kā vienkārši aktīviem pilsoņiem.
Respondentiem tiek jautāts, vai viņi paši ir vai ir bijuši emigranti, vai viņi plāno emigrēt, vai plāno atgriezties, kādēļ emigrējuši, kādēļ, viņuprāt, emigrē citi un kas viņus pamudinājis atgriezties Lietuvā. Lūgts arī izteikt savus ierosinājumus, kā apturēt pieaugošo emigrāciju un kas būtu jādara Lietuvas valstij, lai panāktu, ka emigranti atgriežas mājās.
Kā liecina Lietuvas Statistikas departamenta dati, pērn no Lietuvas aizbraukuši 44 500 cilvēku jeb krietni vairāk nekā 2014.gadā, kad projām devās 36 600 cilvēku.
Savukārt iebraucēju skaits šai laikā krities no 24 200 līdz 22 200 cilvēkiem, un lielākā daļa no viņiem bijuši reemigranti - 2014.gadā 19 500 un 2015.gadā 18 400.