Ašeradens: «Brexit» nenāks par labu ne Lielbritānijas, ne ES ekonomikai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nenāks par labu ne pašas Lielbritānijas, ne Eiropas ekonomikai, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Jāatzīst, ka šādam iznākumam īsti neviens nebija gatavs,» sacīja ministrs.

Viņš norādīja - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses liecina, ka izstāšanās dēļ samazināsies britu ekonomika. Taču patlaban nav skaidrības, kā tieši tas ietekmēs globālo ekonomiku un reģionālo ekonomiku.

Divi gadi, kamēr tiks noteikts turpmākais Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecību modelis, būšot sarežģīti.

Ašeradens uzsvēra, ka Lielbritānija ir ārkārtīgi nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris - astotais lielākais Latvijas eksporta tirgus. Sevišķi nozīmīgs tas ir Latvijas kokrūpniecībai. Īstermiņā nekādi būtiski apdraudējumi šai sadarbībai neesot redzami. Tiesa gan, ja Lielbritānijā iestāsies recesija, būs Latvijas eksporta vērtības samazinājums uz šo valsti.

Tāpat īstermiņā eksportu negatīvi varētu ietekmēt arī britu mārciņas vērtības kritumus. Ašeradens kā piemēru minēja Krievijas rubļa kursa kritumu pēdējos gados par 40%, kas arī samazinājis Latvijas eksportu uz kaimiņvalsti papildus sankciju ietekmei.

Tomēr arī ilgtermiņā nevajagot domāt par Lielbritānijas tirgu kā aizslēgtu tirgu. Lielbritānija ir vecākā Eiropas demokrātija un tai ir tādas pašas vērtības, kā pārējai Eiropai. Tāpēc tiks darīts viss, lai saglabātu maksimāli tuvas saites ar Lielbritāniju, tajā skaitā, lai tirdzniecības un citi līgumi saglabātos, sacīja Ašeradens.

Patlaban katram esot jāizdara savas izvēles, jāgādā par savu ekonomiku aizsardzību.

Svarīga Latvijas prioritāte būs mūsu valstspiederīgo interešu aizsardzība, lai nodrošinātu viņu sociālo aizsardzību, uzvēra Ašeradens. Patlaban gan esot grūti konkretizēt, kā tas izpaudīsies, jo nav zināms, kā attīstīsies situācija Lielbritānijā.

Kā ziņots, Latvijai ar Lielbritāniju ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 290 miljonu eiro apmērā.

Lielbritānija pērn bija septītais lielākais Latvijas eksporta tirgus jeb 5% no kopējā Latvijas eksporta.

2015.gadā Latvijas eksporta apjoms uz Lielbritāniju sasniedza 488 miljonus eiro, kas bija par 6,75% jeb 30 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Lielbritāniju ir koksne un tās izstrādājumi jeb 69%, kā arī mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas - 5,84%.

Pērn no Lielbritānijas uz Latviju imports bija 197 miljoni eiro jeb par 0,31% jeb 0,6 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Galvenās Latvijas importa preces no Lielbritānijas ir mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - 26,22%, pārtikas rūpniecības produkti - 23,83%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija - 11,37%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 7,02% un optiskās ierīces un aparāti - 6,18%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu