Kopš 2012.gada Latvijas un Krievijas valsts robežas joslas ierīkošanai atsavināti 72 īpašumi, bet savu kārtu gaida vēl 129. Par atsavinātajiem īpašumiem izmaksātas gan relatīvi lielas naudas summas, gan arī tādas, par kurām varētu nopirkt vien tasīti kafijas, piektdien vēsta «Latvijas Avīze» (LA).
Lai iezīmētu dabā robežas joslu un uzstādītu informatīvās norādes, no zemes īpašniekiem tiek atsavināta zeme, kas atrodas pie pašas valsts robežas. Pavisam paredzēts atsavināt 286 īpašumus.
Atsavināto īpašumu platības ir dažādas - sākot no sešiem hektāriem (ha) un beidzot ar sešu kvadrātmetru lielu zemes gabaliņu.
Atsavināšana gan esot pamatīgi aizkavējusies - sākotnēji šos darbus bija paredzēts veikt, vēlākais, līdz 2014.gada beigām.
Piemēram, no Valentīnas Matvejenko Ciblas novada Līdumnieku pagastā pierobežas joslas paplašināšanai
atsavināti 0,19 ha zemes, par ko viņai samaksāti 200 eiro. Tā Krievijas pensijas saņēmējai esot liela nauda.
«Es saku paldies Latvijas valstij. Pirms jaunā gada man saplīsa televizors. Man pat nebija 30 eiro, lai to saremontētu. Aizņēmos televizoru no draudzenes. Un te pēkšņi man valsts samaksāja 200 eiro. Par šo naudu es nopirku jaunu televizoru,» priecājas Valentīna. Atsavinātajā īpašumā audzis ne pārāk vērtīgs mežs - «pāris priežu un alkšņi». Kopumā Matvejenko ar sapratni uztver zemes atsavināšanu. Viņa laikrakstam apgalvojusi, ka «robeža ir vajadzīga, nav ko pārdzīvot».
Visdārgāk valstij izmaksājis kāds 0,34 ha gabals Kārsavas novada Goliševas pagastā - zemesgabala «Līči 1» īpašnieks saņēmis 5347,88 eiro kompensāciju, kas ir 57 reizes lielāka nekā atsavinātā īpašuma kadastrālā vērtība.
Kā liecina dati Valsts zemes dienesta (VZD) kadastra informācijas sistēmā, šī gabala kadastrālā vērtība ir 94 eiro. Tas arī nozīmē, ka par atsavināto īpašumu
samaksātā kompensācija - ap 15 700 eiro hektārā - ir divas reizes lielāka nekā cena, ko maksā lauksaimnieki par auglīgākajiem meliorētajiem tīrumiem Zemgalē,
izpētījusi LA.
Dārgāko atsavināto zemes gabalu topa otrajā un trešajā vietā arī ir īpašumi Goliševā - tā gabala «Dzintari» īpašnieks par 0,32 ha no valsts saņēmis 4683,44 eiro kompensāciju (kadastra vērtība 45 reizes mazāka), bet gabala «Vecupes» īpašnieks par 0,77 ha saņēmis 6305,24 eiro (kadastra vērtība 35 reizes mazāka).
Tajā pašā laikā dažiem pierobežas zemes īpašniekiem izmaksātā kompensācija ir tik niecīga, ka par to varētu nopirkt tikai, piemēram, tasīti kafijas. Tā
Zilupes novada Zaļesjes pagastā atsavināti īpašumi 13 kvadrātmetru un desmit kvadrātmetru platībā, par kuriem īpašniekiem izmaksātas kompensācijas 1,47 un 1,44 eiro.
Alūksnes novada Pededzes pagastā par atsavinātiem 23 kvadrātmetriem īpašnieks saņēmis trīs eiro kompensāciju, bet Baltinavas novadā par atsavinātu 231 kvadrātmetru - 20,33 eiro.
Andrim Līpacim Zaļesjes pagastā atsavināti seši kvadrātmetri, par kuriem valsts samaksājusi vienu eiro. Viņš spriež, ka šāds novērtējums ir visai savāds, taču atsavinātā zemes platība viņam esot pārāk nenozīmīga, tāpēc necelšot pretenzijas pret kompensācijas apmēru - «tas vairs nav svarīgi, samaksā vienu vai simts eiro». Darījums noslēgts, un valsts šo eiro samaksājusi. Savulaik Līpacis tiesājies ar valsti par zemes atsavināšanu Terehovas robežpunkta būvniecībai un uzvarējis, bet tas esot bijis pavisam cits stāsts, jo tikušas aizskartas Līpača biznesa intereses. Šoreiz zeme atsavināta robežas joslas paplašināšanai un tā nepieciešama, lai novērstu iespējamo apdraudējumu Latvijas valsts robežas neaizskaramībai.
Atsavināšanas likumā ir noteikts atlīdzības pamatprincips - atlīdzību veido nekustamā īpašuma tirgus vērtība un kompensācija par īpašniekam nodarītajiem zaudējumiem.
Saskaņā ar LA aprēķiniem, kompensācijas, ko īpašnieki saņem par atsavināto zemi Krievijas pierobežā, var pat vairāk nekā desmitkārtīgi pārsniegt zemes gabala kadastrālo vērtību, ko noteicis VZD, ņemot vērā gan augsnes auglību, gan vidējo tirgus cenu konkrētajā pagastā.
Latvijas-Krievijas valsts robežas joslā privātpersonām un juridiskajām personām piederošo nekustamo īpašumu novērtēšanu veic kompānija SIA «Vestabalt», kas šīs tiesības ieguva atklātā konkursā.
Atlīdzība par atsavinātajiem zemes gabaliem ir atkarīga no zemes gabala tirgus vērtības - vai tā ir aramzeme, aizaugusi pļava, augstvērtīgs mežs vai neizbrienama slīkšņa. Taču
īpašuma tirgus vērtība ir tikai daļa no «taisnīgas atlīdzības», ko valsts garantē par atsavinātajiem īpašumiem.
Kadastrālai vērtībai ir jābūt maksimāli tuvinātai īpašuma tirgus vērtībai, taču, tā kā lauksaimniecības zemes tirgus ir ļoti aktīvs, tām jau vairākus gadus kadastrālā vērtība ir divas trīs reizes zemāka nekā reālā tirgus cena. Kadastrālo vērtību valsts nosaka, lai varētu aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli.
Kā norāda LA, sarežģītāk ir aprēķināt zaudējumus, ko izraisa īpašuma vai tā daļas atsavināšana. Naudā neizmērāma ir atsavināmā īpašuma sentimentālā vērtība. Daži
pierobežas zemes īpašnieki uzskata, ja Eiropai nepieciešama platāka robeža, tad par zemi jāmaksā ja ne gluži Eiropas cenas, tad vismaz Zemgales līmenī noteikti.
«Varbūt īpašnieks uzskata, ka mežs atsavināmajā zemes īpašumā ir ļoti vērtīgs, taču jāņem vērā, ka mežaudžu vērtība ir diferencēta - koksnei viena cena ir placī un pavisam cita augošā mežaudzē,» skaidro SIA «Vestabalt» pārvaldīšanas un apsaimniekošanas daļas vadītājs Juris Valainis.
Kā LA stāsta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Rekšņa, pagaidām visiem īpašumiem panākta labprātīga atsavināšana, īpašniekiem piekrītot saņemt aprēķināto kompensāciju. Spraigākas diskusijas notiekot ar trīs īpašniekiem - vienu juridisko personu un divām fiziskajām -, kuriem kopumā pieder deviņi īpašumi Krievijas pierobežā. Šie īpašnieki nepiekrīt novērtējumam un plānojot piesaistīt savu vērtētāju. «Ja viņu vērtējums būs ļoti atšķirīgs, piesaistīsim neatkarīgu vērtētāju no Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas,» piebilst NVA pārstāve.
Latvijā īpašumu atsavina vienojoties, taču, ja nevienojas, Saeima pieņem atsevišķu likumu par piespiedu atsavināšanu pret «taisnīgu atlīdzību».
«Līdz šā gada beigām ir iecerēts veikt visu zemes gabalu novērtēšanu. Līdz 2017.gada vidum ceram visus Latvijas-Krievijas robežas joslas ierīkošanai nepieciešamos zemes gabalus atsavināt,» norāda Rekšņa. Patlaban procesu kavējot tie zemju īpašnieki, kas devušies darbā ārvalstīs, mantinieki, kuriem ir grūtības pierādīt, kam īsti īpašums pieder.
