Ekonomisti Latvijas izaugsmi šogad lēš robežās no 2% līdz tuvu 3%

Banka «Citadele» prognozē, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad augs par 2%. Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmē, ka negatīvie faktori, kuri pēdējo divu gadu laikā bremzējuši visu Baltijas valstu ekonomiku attīstību, ir drīzāk neveiksmīgu sakritību kopums un pēc savas būtības pārejoši. Līdz ar to nākamajos gados ar diezgan lielu varbūtību var prognozēt ekonomikas izaugsmes paātrināšanos. Ar nākamo gadu apgriezienus sāks uzņemt Eiropas Savienības (ES) fondu apguve, uzņēmēji turpinās pielāgoties Krievijas tirgus zaudēšanai, savukārt kreditēšanas cikla atgriešanās pozitīvajā fāzē varētu stimulēt privāto patēriņu un investīcijas. Tādēļ 2017. un 2018. gadā «Citadele» Latvijā prognozē attiecīgi 3,7% un 3,6% izaugsmi. Tas gan būs atkarīgs ne tikai no Latvijas, bet arī no notikumiem ārējā vidē, kur nevar izslēgt jaunus finanšu vai ģeopolitiskus satricinājumus. Tomēr pie labvēlīgas faktoru sakritības nav izslēgts, ka izaugsme kādā brīdī varētu pietuvoties pat 5%, pieļauj bankas «Citadele» ekonomists.

«DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš prognozē, ka šogad kopumā ekonomika augs par 2,5%. Salīdzinot ar pirmo ceturksni, sniegumu uzlabos apstrādes rūpniecība, celtniecība un finanšu pakalpojumi, bet ir bažas par vājākiem rezultātiem transportā. Savukārt informācijas un sakaru, komercpakalpojumos un tūrisma pakalpojumos gaidāma straujas izaugsmes turpināšanās. Kritums kopumā gandrīz noteikti būs celtniecībā, pagājušā gada izcilo sasniegumu dēļ varbūt arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

Strautiņa ieskatā, šogad pirmajā ceturksnī pieauguma temps nav tāds, ar ko varētu īpaši lepoties. Pret pagājušā gada beigām pieaugums ir mazākais iespējamais (0,1%), bet gada laikā par 2,1% (sezonāli neizlīdzinātie dati) vai par 1,5% (sezonāli izlīdzinātie dati).

«DNB bankas» ekonomikas eksperts uzskata, ka pašlaik ir bezjēdzīgi salīdzināt Latvijas un ES kopējo izaugsmes tempu un rēķināt, cik gados šādi sasniegsim ES vidējo līmeni. Pēdējie divi gadi ir bijis laiks, kad Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi tā dēvēto asimetrisko šoku. Bijušās PSRS valstu ekonomikas krīze un tirdzniecības ierobežojumi bijis faktors, kas vairāk ietekmējis Latviju nekā ES kopumā. Patiesā izaugsmes potenciāla starpība atklāsies, sākot ar 2017.gadu, ja nebūs lielu nepatīkamu pārsteigumu, uzskata Strautiņš. Viņš atzīmē, ka pašlaik ekonomiku uz priekšu velk divi spēki - privātais patēriņš un eksportējošās pakalpojumu nozares.

Pirmā ceturkšņa dati ļauj uzturēt šā gada IKP prognozi 2,7% apmērā, uzskata «SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis.

Kopumā «SEB bankas» ekonomists izaugsmes perspektīvas joprojām vērtē kā piezemētas. Globālās ekonomikas vēsmas būs ne pārāk labvēlīgas Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanai, kas ļautu sabiedrībai kļūt optimistiskākai. Lēnīgais mazumtirdzniecības kāpums norāda, ka tēriņu kāpuma atgūšanās būs ierobežota un iedzīvotāji, par spīti zemajam ienesīgumam, drīzāk izvēlēsies brīvos līdzekļus turpināt uzkrāt. Aktivitāti var kāpināt elastīgāka tirgotāju cenu politika un rūpīga sekošana pieprasījumam. Negatīvas tendences turpinās valdīt būvniecības un tranzīta sektoros. Demogrāfisko tendenču ietekmē konjunktūras izmaiņas gaidāmas daudzās nozarēs, piemēram, izglītībā. Kritiska nozīme joprojām ir uzņēmēju pārliecībai veikt investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā. Tuvākajā laikā to lielā mērā noteiks ES fondu plūsma, īpaši būvniecībā. Eksportā situācija turpinās saglabāt augstu nenoteiktību. Visticamāk, šogad eksporta apjomi būs zemāki nekā pērn, kaut arī vērojami atzinības vērti sniegumi eksporta diversifikācijā un jaunu tirgu apgūšanā.

«Swedbank» IKP izaugsmes prognoze šim gadam pagaidām paliek ap 3%. Tomēr «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna pieļauj, ka šo prognozi, iespējams, nāksies nedaudz samazināt. Aprīlī vēl nav redzams izaugsmes paātrinājums, tomēr sagaidāms, ka gada otrajā pusē izaugsme pieņemsies spēkā. Ārējais pieprasījums turpina augt, piemēram, eirozonā saglabājas stabila izaugsme. Algu kāpums Latvijā palēninājies, bet vēl arvien ir spējš, mājsaimniecības varēs tērēt vairāk, un tāpēc arī galvenais izaugsmes dzinulis vēl arvien būs mājsaimniecību patēriņš. Tomēr riski izaugsmei pastāv, un galvenokārt risks ir vājāks pieprasījums eksporta tirgos.

Ekonomisti atzīmē, ka precizētie pirmā ceturkšņa IKP dati atklāj labākas ziņas nekā ātrais novērtējums.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu. Savukārt pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni ir palielinājies par 1,5%.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada ceturto ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, ir palielinājies par 0,1%.

2016.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 5,467 miljardi eiro.