«Latvijas Gāze» tiesā apstrīd regulatora brīdinājumu par liegumu «Latvenergo» piekļūt infrastruktūrai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/LETA

AS «Latvijas Gāze» (LG) tiesā apstrīdējusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 21.aprīlī pieņemto lēmumu izteikt brīdinājumu LG par tās rīcību, liedzot AS «Latvenergo» piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

LG pārstāve Dace Baltābola atzina, ka LG Administratīvajā apgabaltiesā iesniegusi pieteikumu, lai tiesa atzītu par prettiesisku SPRK 21.aprīļa lēmumu un pilnībā to atceltu.

LETA jau rakstīja, ka šā gada 21.aprīlī SPRK izteica brīdinājumu LG par tās rīcību, liedzot «Latvenergo» piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas. SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi «Latvenergo» piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Tā kā visi regulatora lēmumi ir pārsūdzami tiesā, arī šajā gadījumā LG var izmantot šo iespēju. «Tad arī tiesa izšķirs, vai regulators ir rīkojies atbilstoši likumam,» piebilda Irklis.

SPRK 17.martā nolēma ierosināt administratīvo lietu pret LG saistībā ar «Latvenergo» izteikto lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2).

Savukārt LG pauda viedokli, ka administratīvās lietas ierosināšanai nav pamata, jo nav saskatāms administratīvā pārkāpuma sastāvs. LG esot informējusi SPRK un «Latvenergo», ka elektrības ražotāja lūgums tiks izskatīts gāzes koncerna padomes sēdē un pēc tam tiks sniegta atbilde. LG norāda, ka šogad būtiski mainījies tiesiskais regulējums - pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā, kā arī gāzes piegādes un lietošanas noteikumi -, padarot tiesisko situāciju pretrunīgu un neskaidru. LG uzsver, ka gāzes uzņēmums nav sniedzis «Latvenergo» atteikumu saistībā ar piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

Lai izvērtētu LG rīcību, SPRK ierosināja administratīvo lietu, aicinot LG un «Latvenergo» sniegt paskaidrojumus līdz 24.martam. Administratīvajā lietā izvērtēta LG rīcības atbilstība Enerģētikas likuma un likuma «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem» prasībām, kā arī LG izsniegto licenču nosacījumiem.

Gāzes koncerns noteiktajā laikā sniedza paskaidrojumu, norādot, ka LG ne reizi nav noraidījusi AS «Latvenergo» pieteikumu piekļūt LG infrastruktūrai, lai iegādātos gāzi no Lietuvas.

«LG un «Latvenergo» savstarpēji vienojās par atbildes sniegšanas termiņa pārlikšanu, par ko bija informēts arī regulators,» atzina LG pārstāve Dace Baltābola. Tāpat gāzes kompānija lūdza SPRK izskatīt strīdu likumā paredzētajā kārtībā, norādot, ka nav iemesla ierosināt administratīvo lietu.

«Latvenergo» pārstāvis Andris Siksnis norādīja, ka, pretēji LG teiktajam, abi uzņēmumi nav savstarpēji vienojušies par atbildes sniegšanas termiņa pārlikšanu.

Saskaņā ar Enerģētikas likumu, ja SPRK konstatē, ka dabasgāzes sistēmas operators, tirgotājs vai tirgus dalībnieks neievēro šā likuma prasības, regulators var pieņemt vienu vai vairākus no šādiem lēmumiem - uzlikt pienākumu noteiktā termiņā nodrošināt attiecīgo šā likuma prasību ievērošanu, izteikt brīdinājumu vai uzlikt likumā noteikto soda naudu līdz 10% no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu