Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu bija lēnākais vidējās bruto (pirms nodokļiem) darba samaksas pieaugums Baltijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā pirmajā ceturksnī lēnākais vidējās bruto darba samaksas pieaugums Baltijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2016.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni pieauga par 5,3%, Lietuvā - par 6,9%, bet Igaunijā vidējā bruto darba samaksa minētajā laika periodā kāpusi par 8,1%.
Tāpat statistikas pārvaldē atzīmēja, ka lielākā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2016.gada pirmajā ceturksnī bija Igaunijā - 1091 eiro, kamēr Latvijā tā bija 827 eiro, bet Lietuvā - 748 eiro.
Abās kaimiņvalstīs, tāpat kā Latvijā, no šā gada 1.janvāra ir palielinājusies minimālā alga. Lietuvā minimālā alga no šā gada palielinājās no 300 līdz 350 eiro jeb par 16,7%, Latvijā - no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8%, bet Igaunijā - no 390 līdz 430 eiro jeb par 10,3%.
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 827 eiro,
kas ir par 5,3% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp
privātajā sektorā algas 2016.gada pirmajos trijos mēnešos augušas straujāk
- par 6%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 4,1%. Šogad pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā privātajā sektorā bija 820 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - 842 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, algas gada laikā pieauga par 4,1% - līdz 788 eiro.
Savukārt
vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa šogad pirmajā ceturksni Latvijā bija 610 eiro,
un gada laikā tā pieauga par 5,2%.
Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,4% veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 5,6%.
Bruto darba samaksas fonds 2016.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada atbilstošo periodu, palielinājās par 6,1% jeb 104 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,8% jeb 5500.
Statistikas pārvaldē arī piebilda, minimālās algas pieaugums no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8% no 2016.gada janvāra būtiski neietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
Šogad pirmajā ceturksnī, tāpat kā iepriekšējā gadā,
lielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, kā arī enerģētikas jomā.
Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas jomā, kā arī tirdzniecībā un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā.
2016.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni
vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās.
Gada laikā lielāks algu kāpums bija citu pakalpojumu nozarē - par 9,2%, lauksaimniecībā, mežniecībā un zivsaimniecībā - par 8,4%, nekustamo īpašumu nozarē - par 8,2%, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī ieguves rūpniecības nozarē - par 7,7%, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 7,4%.
Nekustamo īpašumu, kā arī ieguves rūpniecības nozarē algu kāpumu ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums, kamēr pārējās nozarēs pieauga gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds, norādīja statistikas pārvaldē.
Mazāks pieaugums gada laikā bija nozarēs ar lielāko vidējo atalgojumu valstī - finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas nozarē. Algas lēnāk auga arī izglītībā un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.