Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pēc vakar, 26.maijā, notikušās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdes aicina Finanšu ministriju (FM) un valdību nevis daļēji, bet konsekventi veikt būtiskas izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā.
LDDK informēja, ka pēc iepazīšanās ar FM pozīciju par vairākiem darba devēju izteiktajiem konkrētiem priekšlikumiem LDDK pozitīvi novērtēja ministrijas gatavību meklēt risinājumu nodokļu iekasēšanas uzlabošanai taksometru pārvadājumu nozarē, kas pēdējā laikā Latvijā atrodas mediju uzmanības centrā. Sēdes dalībnieki vienojās par nepieciešamību ieviest fiksētu maksājumu, kas vienlaikus nosedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus. 2017.gadā patentmaksai ir jākļūst par vienīgo nodokļu režīmu taksometru pārvadājumu nozarē.
«Pozitīvi, ka pēc vairāku gadu skaidrošanas beidzot esam vienojušies par koplīgumu labumu - ēdināšanas, transporta un izglītības - regulējumu, 2017.gadā pirmos ieviešot atvieglojumus darbinieku ēdināšanai. Diemžēl sākotnēji tikai privātajiem uzņēmumiem, bet ne valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā bija iecerēts,» akcentē LDDK.
Darba devēji apņēmās izstrādāt un iesniegt pamatojumu reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanai jomām, kurās šāds nodokļu režīms uzlabotu nodokļu situāciju.
«Svarīgi, lai, piemēram, tā sauktais solidaritātes nodoklis, kas ir radījis neizpratni un samazinājis nodokļu maksātāju skaitu īpaši augstas pievienotās vērtības nozarēs, tiktu atcelts un aizstāts ar obligātās sociālās iemaksas sistēmas pārveidi atbilstoši sociālās apdrošināšanas būtībai un mērķiem,» uzsvēra konfederācijā.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka, balstoties uz veselu virkni pēdējā laikā sāktu nopietnu pētījumu - Pasaules Bankas auditu, LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nodokļu sistēmas analīzi, ikgadējo pētījumu par ēnu ekonomiku, Latvijas Bankas veikto analīzi un citiem -, ir jāpabeidz nodokļu sistēmas izvērtējums, lai jau 2017.gada budžetā ieviestu nozīmīgus uzlabojumus, bet, sākot no 2018.gada, veiktu būtiskas pozitīvas izmaiņas nodokļu sistēmā.
«Arī turpmākajās sarunās ar FM un valdību prasīsim konsekventi īstenot šā mērķa sasniegšanai nepieciešamos pasākumus,» teica Meņģelsone.
Kā ziņots, vakar finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) vadībā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā tika apsvērti priekšlikumi ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu ēdināšanas izdevumiem un taksometriem ieviest patentmaksu.
Sēdes dalībnieki apsprieda iespēju ieviest IIN atvieglojumu viena no koplīgumā ar arodbiedrību noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām - ēdināšanas izdevumiem. Tika nolemts, ka no fiziskās personas ienākumiem, par kuriem darba devējs maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos koplīgumā ar arodbiedrību noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ja tie nepārsniegs 480 eiro gadā jeb vidēji 40 eiro mēnesī.
FM sagatavos grozījumus likumā par IIN un virzīs tos izskatīšanai Ministru kabinetā, paredzot, ka atvieglojumu var sākt piemērot jau ar 2017.gadu.
Tāpat, lai būtiski mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru taksometru pakalpojumu sektorā, puses apsprieda divus tiešo nodokļu regulējumus šai nozarei. Tika nolemts tālākajā darbā balstīties uz nosacītu «obligātās patentmaksas» modeli, kas varētu tikt ieviests ar 2017.gadu.
