Eiropā tiešo investīciju projektu pērn vairāk, Latvijā - mazāk

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Ikgadējais Ernst & Young investīciju piesaistes pētījums EY Europe Attractiveness Survey parāda, ka pērn Eiropā būtiski audzis jaunu tiešo investīciju apjoms. Pagājušajā gadā Eiropā īstenoti 5083 jauni investīciju projekti, kas ir par 14% vairāk nekā 2014. gadā, kā arī radītas 217 666 jaunas darba vietas, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš.

EY pētījums atklāj, ka no Baltijas valstīm visvairāk jaunu tiešo investīciju projektu pērn tika īstenoti Lietuvā – 43, kur arī novērots neliels investīciju projektu kāpums, savukārt Latvijā pērn tika īstenots 31 jauns tiešo investīciju projekts, kas ir mazāk nekā 2014. gadā, kad tika realizēti 36 jauni investīciju projekti. Baltijā investīciju ziņā atpaliek Igaunija, kur pērn tika īstenoti 22 jauni projekti.

«Mēs redzam, ka Eiropa piesaista arvien vairāk tiešo investīciju pat laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme ir lēna un politiskajā dienaskārtībā dominē bēgļu krīze un terorisma draudi. Tas parāda, ka investori dod priekšroku ekonomiskai stabilitātei, tirgus jaudai, infrastruktūras un darbaspēka kvalitātei pat salīdzinoši nemierīgos laikos, kas valda Eiropā. Savā ziņā šie rezultāti parāda arī investoru fokusa maiņu no straujas attīstības valstīm par labu pārbaudītiem tirgiem,» saka Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

EY pētījums parāda, ka 51% no visiem jaunajiem tiešo investīciju projektiem Eiropā piesaista trīs valstis – Lielbritānija, Vācija un Francija, bet Rietumeiropa kopumā dominē tiešo investīciju projektu īstenošanā ar 77% no visiem realizētajiem jaunajiem investīciju projektiem. Šī proporcija gan ir par 4% mazāka nekā gadu iepriekš.

EY pētījums parāda, ka virkne Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu uzrāda ļoti spēcīgus izaugsmes rādītājus, piemēram, Krievijā par 61% audzis jaunu investīciju projektu skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu, bet Polijā šis pieaugums ir bijis 60% apmērā. Savukārt Ungārijā par 141% pret iepriekšējo gadu audzis investīciju jaunradītu darba vietu skaits. Arī Serbija uzrādījusi būtisku 108% pieaugumu jaunradītu darba vietu ziņā. Būtiski atzīmēt, ka Polija pēc jaunradīto darba vietu skaita pērn ir apsteigusi Vāciju un Franciju.

Baltijas līderis – Lietuva, Latvija apsteidz Igauniju

Savukārt Latvijā pērn jaunu projektu skaits nokrities līdz 31 pretēji 36 projektiem gadu iepriekš un arī investīciju projektu jaunradītu darba vietu skaits nokrities no 1525 darba vietām 2014. gadā līdz 725 darba vietām pērn. Tomēr šie rādītāji ir labāki nekā laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam.

Tikmēr Lietuvā pērn reģistrēts jaunu investīciju projektu pieaugums un tika īstenoti 43 jauni tiešo investīciju projekti pretēji 39 projektiem gadu iepriekš, kā arī radītas 1713 jaunas darba vietas, kas gan ir nedaudz mazāk kā 2014. gadā, kad tika radītas 1847 darba vietas. Savukārt Igaunijā pērn tika novērots jaunu investīciju projektu kritums līdz 22 projektiem pretēji 26 projektiem gadu iepriekš. Arī investīciju jaunradītu darba vietu skaits samazinājies no 1046 darba vietām 2014. gadā līdz 708 darba vietām pērn.

«Latvijas rezultāts nav slikts, taču valsts vadībai uzmanīgi jāvērtē, vai investoriem tiek piedāvāta ekonomiskā un politiskā paredzamība un vai viss tiek darīts infrastruktūras un darba spēka kvalitātes nodrošināšanai. Jāņem vērā, ka Latvija nespēs konkurēt ar Poliju vai Ungāriju pēc tirgus lieluma vai jaudas, tādēļ jo izteiktāk jāfokusējas uz citu labvēlīgam investīciju klimatam nepieciešamo apstākļu stiprināšanu, tostarp nodokļu politikas, reģionālās politikas, maksātnespējas un tiesu varas, ēnu ekonomikas jautājumos. Tāpat jārada piedāvājums - kāpēc investoriem jāizvēlas Latvija,» uzsver G. Krols.

EY pētījums ir balstīts uz EY Global Investment Monitor datu bāzes datiem, kas fiksē tiešo investīciju radītus projektus, neņemot vērā portfeļa investīcijas un M&A jeb uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumus. Šāda pieeja ļauj precīzāk izvērtēt tiešo investīciju efektu uz jaunas uzņēmējdarbības un jaunu darba vietu radīšanu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu