Ēnu ekonomiku Latvijā veicina aplokšņu algas, iepirkumi, korupcija un neuzrādītā peļņa, uzskata ārvalstu investori.
Investori: Ēnu ekonomiku Latvijā veicina aplokšņu algas, iepirkumi un korupcija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien Ārvalstu investoru padome Latvijā prezentēja aptauju par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā.
Aptaujā ārvalstu investori kā ēnu ekonomikas problēmu Latvijā visbiežāk minēja aplokšņu algas. Lai risinātu šo problēmu, tiek ieteikts uzlabot iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas sistēmu un kontroles procesus.
Ārvalstu investoru ieskatā iepirkumi ir otrs faktors, kas veicina ēnu ekonomiku, un to galvenokārt nosaka zemākās cenas princips iepirkumos. Turklāt tas uzņēmums, kas darbiniekiem algu izmaksā aploksnē, iepirkumos ir konkurētspējīgāks, jo var piedāvāt veikt pakalpojumu par zemāku cenu.
Tāpat ārvalstu investori norāda uz korupcijas iespējamību valsts sektorā. Aptaujātie korupcijas pazīmes mana gadījumos, kad kontrolējošo iestāžu pārstāvji saņem naudu, lai pievērtu acis uz pārkāpumiem, kā arī pastāv tādi korupcijas riski, ka amatpersonas vai organizētas grupas pieņem lēmumus, kas ļauj piesavināt līdzekļus.
Ārvalstu investori arī atzīst, ka vietējās kompānijas veicina ēnu ekonomiku, slēpjot ienākumus, tādējādi arī nemaksājot nodokļus.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, ārvalstu investori iesaka fokusēties uz negodprātīgo uzņēmumu sodīšanu - ne tikai ar naudas sodu, bet arī cietumsodu.
Tāpat ēnu ekonomikas mazināšanu veicinātu valsts iestāžu darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšana. Daži ārvalstu investori atzīst, ka būtu jāsamazina Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku skaits.
Ārvalstu investori arī rosina radīt tādu nodokļu sistēmu, kas netiktu bieži mainīta. Tāpat ieteicams samazināt nodokļu slogu zemāku ienākumu saņēmējiem un atvieglot nodokļu slogu maziem un mikrouzņēmumiem.
Ārvalstu investoru ieskatā ēnu ekonomikas apmēru Latvijā mazinātu arī aktīvāka elektronisko dokumentu aprite, jauniešu izglītošana un sabiedrības informēšana ar kvalitatīvām sabiedrisko attiecību kampaņām.