Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija «Lietuvos geležinkeliai» (LG) tiks reorganizēta pēc Eiropas Savienības (ES) prasībām, jo šādā gadījumā tai nevajadzēs maksāt lielu naudassodu par dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe demontēšanu, trešdien paziņojis satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs.
Eiropas Komisija (EK) patlaban beidz izskatīt «PKN Orlen» kontrolētā Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma «Orlen Lietuva» prasību noskaidrot, vai LG tādējādi nav ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū.
Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere pagājušajā nedēļā tikās ar Sinkeviču un deva Lietuvai mēnesi laika izlemt, kā rīkoties - maksāt lielu naudassodu un atjaunot demontēto posmu vai arī nošķirt dzelzceļa infrastruktūru un pārvadājumus saskaņā ar ES ceturto jeb dzelzceļa tiesību aktu paketi, kas citādi Lietuvai būtu jārealizē vēlāk.
Kā ministrs izteicies pēc tikšanās ar prezidenti Daļu Grībauskaiti, Lietuva piedāvās Eiropas Komisijai sadalīt dzelzceļa uzņēmumu. Viņš arī pieļāvis iespēju, ka amatu zaudēs ilggadējais LG vadītājs Stasis Dailīdka, bet piebildis, ka par to runāt vēl ir pāragri.
Prezidente tikšanās laikā kritizējusi LG, norādot, ka uzņēmums «uzvedas kā valsts valstī». Viņa aicinājusi valdību jau līdz jūnija vidum informēt EK par plāniem pārkārtot LG, lai pret Lietuvu netiktu vērstas sankcijas par konkurences pārkāpumiem dzelzceļu uzraudzības jomā.
Saskaņā ar ziņu aģentūras BNS aplēsēm naudassods, ko Lietuvai nāktos maksāt par konkurences ierobežošanu, varētu sasniegt 43 miljonus eiro.
Kā norāda izdevums «Vz.lt», prasība nošķirt darbības jomas nenozīmē, ka vismaz viens no jaunizveidotajiem uzņēmumiem būs jāprivatizē - tie abi varēs palikt valsts rokās, būs jānodala vienīgi to pārvaldīšana.
Tas atgādina, ka pērn jūlijā EK piedāvājusi Lietuvai trīs iespējamos risinājumus - vai nu par 20 miljoniem eiro atjaunot izārdīto posmu, vai sadalīt LG, tādējādi radot reālu konkurenci dzelzceļu infrastruktūras pārvaldes jomā, vai arī veikt papildu uzlabojumus satiksmē ar Latviju.
Kopš tā laika aizritējis gandrīz gads, bet Lietuva nav pieņēmusi nevienu no šīm alternatīvām, tādēļ EK izvirzījusi ultimātu - LG ir jāsadala, pretējā gadījumā Lietuvai būs gan jāsamaksā naudassods, gan jāatvēl aptuveni 20 miljoni eiro demontētā sliežu ceļa atjaunošanai.
Kā norāda portāls «15min.lt», arī tas vēl nebūtu viss, jo tiklab Latvija, kā «Orlen Lietuva» varētu pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu.
Prezidente trešdien sarunā ar ministru atgādināja, ka jau pirms gada vērsusi valdības uzmanību gan uz paredzamo naudassodu, gan nepieciešamību reorganizēt LG, lai nodrošinātu ne tikai atklātāku un efektīvāku pārvaldi, bet arī konkurences veidošanu dzelzceļu nozarē.
Kā izteikusies Grībauskaite, valdībai būtu jāpieņem lēmums jau līdz nākamnedēļ paredzētajai premjerministra Aļģirda Butkeviča vizītei Briselē, kur viņam gaidāma tikšanās ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru.
Portāls «15min.lt» tikmēr norāda, ka pārkārtot valsts dzelzceļa uzņēmumu līdz šim nav izdevies nevienai valdībai un tā maksātās dividendes valstij esot gluži simboliskas.
Sadalot uzņēmumu, darbības jomas, iespējams, tiktu nodotas divu dažādu ministriju pārziņā. Nerentablos pasažieru pārvadājumus tik un tā nāktos dotēt no budžeta, un gadā tas izmaksātu aptuveni 30 miljonus eiro, bet, no otras puses, dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumam būtu jāmaksā krietni prāvākas dividendes.
LG sadalīšana acīmredzot nebūs ātrs process, jo būs jāmaina vairāki likumi un jāsaņem arī Seima piekrišana, bet līdzšinējie dzelzceļu uzņēmuma reorganizācijas mēģinājumi parlamentā cietuši neveiksmi.
Nav arī skaidrs, kas gaida aptuveni 10 000 LG darbinieku un daudzus apkalpojošos uzņēmumus, raksta izdevums.
«Orlen Lietuva» un Lietuvas dzelzceļa kompānijas konflikta dēļ 19,5 kilometrus garais posms Mažeiķi-Reņģe negaidīti tika slēgts 2008.gadā, atsaucoties uz sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību, bet vēlāk viens sliežu ceļa posms šajā līnijā tika demontēts.
2011.gadā «Orlen Lietuva» lūdza EK noskaidrot, vai LG tādējādi nav ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū. Oficiālu izmeklēšanu EK sāka 2013.gada martā.
