Latvijā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī 15,9% personu, kas trešajā ceturksnī bija reģistrētas kā bezdarbnieki, atrada darbu, un tas ir astotais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati.
Eurostat: Latvijā bezdarbnieku iesaiste darba tirgū - astotā kūtrākā ES 4.ceturksnī
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mazāks nekā Latvijā ceturtajā ceturksnī darbu atradušo cilvēku, kas jūlijā-septembrī bija bezdarbnieki, īpatsvars bijis vien Grieķijā (4,0% no trešajā ceturksnī reģistrētajiem bezdarbniekiem), Rumānijā (7,7%), Bulgārijā (8,0%), Slovākijā (10,8%), Itālijā (13,7%), Polijā (14,0%) un Īrijā (15,7%).
Lietuvā darba tirgū pērn pēdējos trīs mēnešos iesaistījās 16,0% cilvēku, kas trešajā ceturksnī bija bezdarbnieki.
Lielākā bezdarbnieku iesaiste darba tirgū ES pērn ceturtajā ceturksnī reģistrēta Dānijā (32,8% no trešajā ceturksnī reģistrētajiem bezdarbniekiem),Zviedrijā (29,2%), Austrijā (27,4%), Lielbritānijā (24,0%) un Francijā (23,0%).
ES vidēji 17,7% personu, kas trešajā ceturksnī bija bezdarbnieki, gada pēdējos trīs mēnešos kļuva par nodarbinātajiem. Skaitliski 3,5 miljoni cilvēku ES, kas pagājušajā gada jūlijā-septembrī bija bezdarbnieki, nākamo trīs mēnešu laikā sāka strādāt.
12,5 miljoni cilvēku ES jeb 64,0% no bezdarbniekiem, kas bija reģistrēti trešajā ceturksnī, arī oktobrī-decembrī saglabāja šo statusu.
Vislielākais ceturtajā ceturksnī esošo bezdarbnieka statusu saglabājušo īpatsvars reģistrēts Grieķijā (94,8%), Horvātijā (85,8%), Slovākijā (84,3%) un Maltā (80,9%).
Savukārt vismazākais personu, kas saglabāja savu bezdarbnieka statusu, īpatsvars bijis Itālijā (49,9%), Nīderlandē (51,1%), Somijā (52,5%), Zviedrijā (53,3%), Austrijā (54,5%), Luksemburgā (56,1%) un Latvijā (57,1%). Igaunijā bezdarbnieka statusu saglabāja 60,1% trešajā ceturksnī reģistrēto bezdarbnieku, bet Lietuvā - 77,4%.
Savukārt 3,6 miljoni cilvēku, kas trešajā ceturksnī ES dalībvalstīs bija bezdarbnieku, ceturtajā ceturksnī kļuva par ekonomiski neaktīvām personām, piemēram, studentiem, pensionāriem vai mājās dzīvojošām personām. Tas veidoja 18,4% no visiem trešajā ceturksnī bez darba reģistrētajiem ES iedzīvotājiem.
Lielākais personu, kas trešajā ceturksnī bija reģistrēti bezdarbnieku rindās, bet ceturtajā ceturksnī kļuva par ekonomiski neaktīvām personām, īpatsvars reģistrēts Itālijā (36,5%), Nīderlandē (29,3%) un Latvijā (27,0%). Savukārt vismazākais tādu personu īpatsvars bijis Grieķijā (1,2%), Slovākijā (4,9%) un Lietuvā (6,5%).
Kopumā ES 169,7 miljoni cilvēku jeb 95,8% no personām, kas pērn jūlijā-septembrī bija nodarbināti, palika nodarbināti arī ceturtajā ceturksnī, bet 1,7% jeb trīs miljoni ceturtajā ceturksnī darbu zaudēja, savukārt 2,5% jeb 4,4 miljoni kļuva par ekonomiski neaktīvām personām.
ES vidējais rādītājs ir rēķināts, balstoties uz 26 valstu datiem, jo dati par Beļģiju un Vāciju nav pieejami. Igaunijas, Horvātijas un Maltas dati netiek publicēti nelielās atlases grupas datu dēļ, tādēļ šīm valstīm dati ir pieejami tikai par to personu, kas palika bezdarbnieka statusā, īpatsvaru.