Eirozonas valstu finanšu ministri (eirogrupa) trešdienas naktī panāca vienošanos ar Grieķiju par tās parāda samazināšanas sākšanu, ko pieprasīja Starptautiskais valūtas fonds (SVF), un 10,3 miljardu eiro izmaksāšanu šai valstij no starptautiskā aizdevuma naudas.
ASV bāzētais SVF bija paziņojis, ka Grieķijas milzīgā parāda sloga mīkstināšana ir nosacījums SVF turpmākai dalībai aizdevuma programmā, lai gan Vācija bija pret jaunu finansiālu pretimnākšanu Grieķijai.
19 eiro zonas valstu finanšu ministri tikās divas dienas pēc tam, kad Grieķijas parlaments pieņēma jaunu tēriņu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, ko bija pieprasījuši Grieķijas kreditori.
Pēc vienošanās panākšanas Briselē notikušajās sarunās, kuras ieilga līdz naktij, eiro grupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka ministri ir panākuši «svarīgu lūzumu».
«Šis ir svarīgs moments ilgajā Grieķijas programmā, svarīgs moments mums visiem, kopš pagājušās vasaras, kad starp mums bija liela uzticības krīze,» preses konferencē sacīja Deiselblūms.
Grieķijai ir steidzami nepieciešams nākamais aizdevuma naudas maksājums, lai tā jūlijā varētu atmaksāt lielus kredītus Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un SVF. Grieķijā jau ir aizkavējusies algu izmaksa valsts sektorā strādājošajiem.
Deiselblūms sacīja, ka ministri piekrituši izmaksāt 10,3 miljardus eiro, pabeidzot pērn jūlijā panāktās 86 miljardu eiro aizdevuma programmas pirmo oficiālo pārskatīšanu.
Grieķijas kreditori veiks pirmo 7,5 miljardu eiro maksājumu jūnijā, bet pārējo summu samaksās vēlāk.
Sarunu grūtākā daļa bija pārvarēt domstarpības starp Grieķijas kreditoriem – eiro zonas valdībām un SVF – par Grieķijas ekonomikas stāvokli un parāda mīkstināšanu.
«Eiro grupa šodien vienojās par parāda pasākumu paketi, kas tiks pakāpeniski ieviesti,» sacīja Deiselblūms. Viņš piebilda, ka «ar prieku apstiprina» SVF turpmāko dalību aizdevuma programmā.
SVF ziņojumā pirms eiro grupas sanāksmes bija brīdinājis, ka Grieķijas valsts parāds pašreizējā līmenī, kas ir apmēram 180% no IKP, ir neilgtspējīgs un to nepieciešams samazināt.
SVF arī piebilda, ka bez restrukturizācijas parāda slogs līdz 2060.gadam var sasniegt 250% no IKP.
Eiro zonas ekonomiski spēcīgākā valsts Vācija bija pret Grieķijas parāda samazināšanu un apgalvoja, ka pašlaik tas nav nepieciešams. Vācijai tomēr nācās piekāpties, lai nodrošinātu SVF turpmāko dalību aizdevuma programmā.
Deiselblūms sacīja, ka tā ir grūta politiska vienošanās, par kuru viņš «pirms mēneša nebūtu varējis sapņot».
