Lietuva iesniedz Baltkrievijai notu par incidentu topošās Astravjecas AES būvdarbos

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lietuvas Ārlietu ministrija ceturtdien izsaukusi Baltkrievijas vēstnieku un iesniegusi viņam notu par medijos aprakstīto incidentu topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) būvlaukumā, pieprasot pēc iespējas drīzāk sniegt izsmeļošu informāciju par notikušo, pastāstījis ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

«Saņēmuši informāciju no neoficiāliem avotiem, tūdaļ rīkojāmies. Uz ministriju tika izsaukts Baltkrievijas vēstnieks un viņam iesniegta nota ar prasību sniegt paskaidrojumus par iespējamo incidentu vai avāriju,» ministrs sacījis žurnālistiem Seimā.

Kā vēstīja portāls «Belsat.eu», AES būvlaukumā sasteigtu betonēšanas darbu laikā sagruvušas kādas ēkas balsta konstrukcijas. Interneta izdevums atsaucās uz būvdarbos iesaistītas organizācijas darbinieku, kurš norādījis, ka tas nebūt nav pirmais negadījums šai objektā, bet atbildību par notikušo neviens vēl nav uzņēmies.

Šis cilvēks stāstījis, ka incidents noticis, betonējot pamatus AES kodolapkopes ēkai, kas atradīsies starp abiem reaktoriem. Pēc būvdarbu vadītāju rīkojuma strādnieki uzlējuši pārāk daudz betona, un konstrukcijas nav izturējušas. Naktī uz objektu izsaukti 20 darbinieki, kas pēc tam divas dienas ar pneimatiskajiem āmuriem drupinājuši 50 kubikmetrus betona. Izdevums arī norādīja, ka betonētāji spēkstacijas būvdarbos strādā 12 stundu maiņās.

Baltkrievijas vēstniecība Viļņā ziņu aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka tai nav nekādas informācijas par varbūtējo incidentu, bet atsūtīja norādi uz Baltkrievijas mediju informāciju, kurā citēts spēkstacijas Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Eduards Svirids, kurš šo ziņu nosaucis par «baumām un pilnīgām blēņām» un paziņojis, ka būvdarbus uzrauga «desmitiem inspekciju».

«Nezinu, kas tās par fotogrāfijām un no kurienes tās ņemtas, pēc tām neko nevar spriest. Starp abiem reaktoriem nav nekādas apkopes ēkas, kā tur rakstīts. Vienkārši kādam ir izdevīgi radīt ap mūsu objektu tādu atmosfēru,» viņš paziņojis.

«Teikts, ka aprīļa vidū kaut kas sagruvis, bet mēs tur bijām no 19.aprīļa kopā ar žurnālistiem, ar [Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītāju] Jukiju Amano, nekas nebija sabrucis,» piebildis Svirids.

19.aprīlī atomelektrostaciju apmeklēja arī BNS žurnālists no Lietuvas. Viņš pastāstījis, ka mediju pārstāvjiem nav bijis iespējas apskatīt pašu būvlaukumu.

Kā vēsta «Tv3.lt», Eiropas Parlamenta deputāts no Lietuvas Broņus Rope solījis EP plenārsēdē «visā nopietnībā izvirzīt jautājumu par Astravjecas AES drošību».

«Esmu pārliecināts, ka šādi incidenti rūpīgi jāizvērtē ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī Starptautiskajai Atomenerģētikas aģentūrai. Protams, vēl labāk būtu, ja Baltkrievijas varas iestādes vispār atteiktos no šā neperspektīvā un, kā to kārtējo reizi apliecinājis arī šis incidents, arī bīstamā objekta celtniecības. Jautājumam par Baltijas jūras kā Eiropas Savienības iekšējās jūras un Nemunas baseina drošību jākļūst par visas Eiropas prioritāti,» viņš piebildis.

Lietuva ir asākā Astravjecas AES projekta kritiķe. To satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamās kodolavārijas gadījumā.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Nēres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Par to īpaši nobažījušies neatkarīgie vides eksperti. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.

Starptautiskās Espo konvencijas ievērošanas komiteja 2013.gadā paziņoja, ka Astravjecas AES neatbilst konvencijas prasībām, bet šogad martā ieteica jautājuma izvērtēšanā lūgt starptautisko ekspertu palīdzību. Lietuva šim ieteikumam piekritusi.

Minska atteikusies ielaist ekspertus un noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk.

AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» meitassabiedrība «Atomstrojeksport».

Linkevičs apliecinājis, ka Lietuva arī turpmāk Eiropas Komisijā izvirzīs jautājumu par Astravjecas AES, uzsverot, ka tas skar visu Eiropu.

«Vai nu tās ir baumas, vai iespējami incidenti, vai reāli notikuši incidenti, tas vēlreiz apliecina, ka bez starptautisko institūciju iesaistīšanās iztikt nevar, jo baltkrievu paziņojumiem vien uzticēties nevar,» viņš ceturtdien sacījis LRT radio.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu