Pastāvīgas robežkontroles atjaunošana Eiropas Savienībā (ES) un Šengenas zonas likvidēšana varētu radīt ekonomiskos zaudējumus piecu līdz 18 miljardu eiro apmērā gadā, otrdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK). Šīs aplēses iekļautas komisijas pēdējās prognozēs, kas liecina par ES ekonomiskās perspektīvas pasliktināšanos.
Gandrīz 200 lappušu garajā ziņojumā sadaļā par Šengenas zonu norādīts, ka «pastāvīga un daudz sistemātiskāka robežkontroles atjaunošana» būtiski ietekmētu strādājošos, kam ikdienā nākas šķērsot ES iekšējās robežas, ceļotājus, kravu pārvadātājus un sabiedrisko administrāciju.
EK norādīja, ka papildu pārbaudes uz robežām paildzinās ceļošanai nepieciešamo laiku, būs nepieciešams piesaistīt papildu darbiniekus, kā arī iespējams ilgtermiņa kaitējums tirdzniecībai un tūrisma nozarei.
Atsevišķi pētījumi liecina, ka kontroles atjaunošanai uz ES iekšējām robežām būtu tāda pati ietekme kā importa cenu paaugstināšanai par 1% līdz 3%, kas izraisītu ekonomiskos zaudējumus 20 līdz 55 miljardu eiro apmērā, norādīja EK, piebilstot, ka tā bijusi simulācija tīri ilustratīviem mērķiem.
Reaģējot uz lielo imigrantu pieplūdumu un islāmistu uzbrukumiem Parīzē un Briselē, ES valdības izjūt spiedienu pastiprināt kontroli uz robežām.
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem ES noteikumiem kustības brīvība var tik apturēta, bet tikai uz laiku.
EK trešdien gatavojas rekomendēt atļaut valstīm, kas jau ieviesušas robežkontroli, to pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem.
