EK samazina gan Latvijas, gan arī ES un eiro zonas IKP prognozi šim gadam

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Eiropas Komisija (EK) otrdien publiskoja savas jaunākās makroekonomikas prognozes, samazinot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi Latvijai šogad līdz 2,8%, arī eiro zonai un Eiropas Savienībai (ES) prognozes pazeminātas.

EK pavasara prognozē norādīts, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 2,8%, bet iepriekšējā prognozē, kas tika publicēta februārī, tā lēsa, ka ekonomikas izaugsme šogad mūsu valstī būs 3,1%. 2017.gadā EK mūsu valstij prognozē IKP pieaugumu 3,1% apmērā.

Prognozē norādīts, ka šogad ekonomikas izaugsme Latvijā būs neliela, bet nākamgad tā paātrināsies, ko veicinās spēcīgais vietējais pieprasījums. atbilstoši IKP pieaugumam gaidāms arī darba tirgus situācijas uzlabojums, bet tālāku darbavietu radīšanas potenciālu iegrožo strukturāli šķēršļi. Savukārt Latvijas fiskālā situācija EK vērtējumā saglabājas stabila, lai gan galvenos radītājus ietekmē pagaidu faktori.

EK lēš, ka bezdarba līmenis Latvijā šogad pazemināsies līdz 9,6%, bet nākamgad - līdz 9,3%, savukārt saskaņotais patēriņa cenu indekss šogad pieaugs par 0,2%, bet nākamgad pieauguma temps sasniegs 2,0%.

EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kas ir atbildīgs par eiro un sociālo dialogu, norādīja, ka «Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sagaidāma 2,8% apmērā — līdzīga kā pagājušajā gadā, ar tendenci paātrināties 2017.gadā. Tomēr ārējo faktoru ietekmē izaugsmes temps būs nedaudz mērenāks nekā Eiropas Komisijas ziemas ekonomikas prognozēs, par ko liecina zemie ārējās tirdzniecības un ostu darbības rādītāji šī gada sākumā».

«Kopumā iekšējais pieprasījums saglabāsies kā galvenais izaugsmes avots, ko veicina iedzīvotāju ienākumu pieaugums un zemā inflācija. Tautsaimniecības kreditēšanas pakāpeniska atjaunošanās sniedz papildus stimulu investīcijām un patēriņam. Nopietni jāstrādā pie Eiropas Savienības fondu apgūšanas, lai sekmētu investīcijas jau šogad, tomēr straujāks pieaugums ir sagaidāms tikai nākamajā gadā, kad projektu ieviešana būs sākusies pilnā apmērā,» komentēja Dombrovskis.

«Piekto gadu pēc kārtas turpinoties ekonomikas izaugsmei, samazinās arī bezdarbs un dažos sektoros veidojas darbaspēka deficīts. Pieprasījums pēc darbaspēka atsaucas straujā algu pieaugumā, kas apsteidz produktivitātes kāpumu. Tas liek Latvijas ražotājiem celt uzņēmumu konkurētspēju, investējot gan ražošanas līdzekļos, gan darbaspēkā. Būtiski, lai valdība turpinātu iesāktās strukturālās reformas, tai skaitā ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi,» klāstīja bijušais Latvijas premjers.

Lietuvai EK prognozē tādu pašu ekonomikas izaugsmes tempu kā Latvijai - šogad IKP pieaugums gaidāms 2,8%, nākamgad- 3,1%. Februārī LietuvaiEK prognozēja IKP pieaugumu šogad 2,9% apmērā. Lietuvā šogad gaidāms saskaņotā patēriņa cenu indeksa pieaugums par 0,6%, bet nākamgad tas sasniegs 1,8%, savukārt bezdarbs saruks līdz 7,8% šogad un 6,4% nākamgad.

Igaunijā tiek gaidīts IKP pieaugums 1,9% apmērā šogad un 2,4% nākamgad. Februārī EK lēsa, ka Igaunijas IKP šogad pieaugs par 2,1%. Inflācijas pieaugums Igaunijā šogad tiek lēsts 0,8%, bet nākamgad tas pieaugs līdz 2,9%, savukārt bezdarbs Igaunijā šogad pieaugs līdz 6,5% no 6,2% pērn, bet nākamgad sasniegs 7,7%.

Eiro zonai, ko veido 19 valstis, šogad tiek prognozēts IKP pieaugums 1,6% apmērā, bet nākamgad tas sasniegs 1,8%. Februārī EK lēsa, ka eiro zonas reālais IKP šogad pieaugs par 1,7%. Saskaņotā patēriņa cenu indeksa pieaugums šogad eiro zonā būs 0,2%, bet nākamgad - 1,4%, bet bezdarba kritums gaidāms līdz 10,3% šogad un 9,9% nākamgad.

Arī ES kopējā IKP pieauguma prognoze šim gadam salīdzinājumā ar februāri samazināta par 0,1 procenta punktu un tagad ir 1,8%, bet nākamgad tiek gaidīts IKP pieaugums 1,9% apmērā. Kā lēš EK, inflācija ES 28 valstīs šogad būs 0,3%, bet nākamgad - 1,5%. Bezdarbs blokā šogad samazināsies līdz 8,9% un nākamgad turpinās kritumu līdz 8,5%.

Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā IKP pieaugums gan šogad, gan nākamgad tiek prognozēts 1,6% apmērā (februārī - 1,8%). Inflācija šogad Vācijā gaidāma 0,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotais patēriņa cenu indekss pieaugs par 1,5%. Savukārt bezdarbs Vācijā šogad saglabāsies 4,6% līmenī, bet nākamgad pieaugs līdz 4,7%.

ES ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovisī sacīja, ka «izaugsme Eiropā saglabā noturību, neskatoties uz to, ka globālā vide ir kļuvusi sarežģītāka. Ir pazīmes, kas liecina, ka politikas centienu rezultātā pakāpeniski tiek radītas jaunas darbavietas un atbalstītas investīcijas. Taču mums ir daudz darāmā nevienlīdzības problēmas risināšanai. Atveseļošanās eiro zonā joprojām norit nevienmērīgi gan starp dalībvalstīm, gan starp sabiedrības vājākajiem un spēcīgākajiem pārstāvjiem. Tas nav pieņemami, un ir nepieciešama apņēmīga valdību rīcība gan atsevišķi, gan kopā».


KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu