Lielākās Eiropas Parlamenta (EP) frakcijas, Eiropas Tautas partijas (EPP), vadītājs Manfrēds Vēbers paudis bargu kritiku «Nord Stream 2» projektam, kas paredz palielināt Krievijas gāzes transportu uz Vāciju. Vēbers norāda, ka paredzētais gāzesvads grautu Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas un drošības mērķus, palielinot atkarību no Krievijas gāzes giganta «Gazprom».
«ES riskē radīt kaitīgas sekas gāzes piegādei Centrāleiropā un Austrumeiropā, tostarp Ukrainā, ņemot vērā «Gazprom» paziņojumu pārtraukt gāzes piegādes cauri Ukrainai, kad tiks pabeigta «Nord Stream 2» būvniecība,» uzsver Vēbers vēstulē, kas nosūtīta Vācijas ekonomikas ministram Zigmāram Gabrielam un ES klimata politikas un enerģētikas komisāram Migelam Ariasam Kanjetem.
Viens no delikātākajiem jautājumiem, kas aptver «Nord Stream 2», saistīts ar to, ka tā maršruts pa Baltijas jūras gultni varētu novirzīt daļu no diviem miljardiem eiro, ko Ukrainas ekonomika iegūst no gāzes tranzīta nodevām.
Vēbers arī uzskata, ka šim projektam vajadzētu liegt jebkādu Eiropas finansiālo atbalstu.
«Ir svarīgi zināt, ko Vācijas valdība un Eiropas Komisija plāno darīt, lai nodrošinātu atbilstību ES noteikumiem un enerģētikas drošības prioritātēm,» uzsver Vēbers.
Tā vietā, lai nodrošinātu jaunas piegādes pa Baltijas jūru, Vēbers aicina EK paātrināt pūliņus, lai palielinātu gāzes importu no Kaspijas jūras cauri Turcijai, kā arī, iespējams, no Irānas un Irākas.
Vēbera iesaistīšanās šajā jautājumā ir nozīmīga, jo viņš pārstāv Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU). Vācija tiek uztverta kā galvenais aģitators par atbalstu «Nord Stream 2», kamēr Itālija un Polija stingri iebilst pret šo projektu.
Projekta kritiķi apsūdz Vāciju liekulībā, tai aizsargājot savas intereses, kamēr citas ES dalībvalstis uzskata, ka tām ir jāmaksā augsta cena par sankcijām pret Krieviju, kas tika noteiktas pēc Krimas anektēšanas.
Dienvidaustrumeiropas valstis un Itālija joprojām pauž neapmierinātību par plānotā «South Stream» projekta izgāšanu pagājušajā gadā. Šis cauruļvads būtu transportējis Krievijas gāzi uz Dienvidaustrumeiropu, izmantojot Melnās jūras gultni.
Kā ziņots, «Gazprom» un tā Eiropas partneri parakstījuši akcionāru vienošanos par «Nord Stream 2» gāzesvada projektu, kas tiks izbūvēts pa Baltijas jūras gultni līdz Eiropai.
Krievija nodrošina aptuveni trešdaļu no ES enerģijas vajadzībām, taču apmēram puse no gāzes, ko ES importē no «Gazprom», tiek transportēta caur Ukrainu, ar kuru Maskavai šobrīd ir konflikts. Tāpēc Krievija vēlas atrast jaunas iespējas, lai piegādātu gāzi Eiropai, apejot Ukrainu.
«Gazprom», Vācijas E.ON un «BASF/Wintershall», Austrijas OMV, Francijas ENGIE, kā arī Nīderlandes un Lielbritānijas «Royal Dutch Shell» izveidoja jaunu konsorciju šim projektam, iepriekš norādīja konsorcija preses pārstāve. Konsorcijs, kuru vada «Gazprom», lēš, ka šis projekts izmaksās līdz 9,9 miljardiem eiro vai, iespējams, pat mazāk, pateicoties izmaksu ietaupījumam.
Jaunā cauruļvada plānotā transporta jauda būs 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Paredzēts, ka tas darbību sāks līdz 2019.gada beigām.
