Valsts fondēto pensiju plānu aktīvi pirmajā ceturksnī pieaug par € 73 miljoniem

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Valsts fondēto pensiju plānu aktīvu apmērs šogad pirmajā ceturksnī pieaudzis par 73 miljoniem eiro, marta beigās pārsniedzot 2,4 miljardus eiro, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas pensiju fondu apskats.

Tostarp, pēc Latvijas Komercbanku asociācijas aplēsēm, apmēram divus miljardus 2016.gada marta beigās veidoja dalībnieku veiktās iemaksas, bet gandrīz 400 miljonus eiro - valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku investīciju peļņa. Marta beigās vidējais uzkrājums vienam shēmas dalībniekam bija 1916 eiro.

Apskatā minēts, ka 2016.gada pirmajā ceturksnī vājākus rezultātus uzrādījuši plāni, kuri relatīvi lielāku daļu iegulda akciju tirgos. Aktīvās kategorijas plānu vidējais svērtais ienesīgums trijoss mēnešos bijis mīnus 0,75%, bet sabalansēto – mīnus 0,07%, kamēr konservatīvie plāni uzrādījuši atdevi 0,57% apmērā.

«Viena gada laikā vērtējot, vērojami būtiski plānu daļas vērtības samazinājumi. Tas ir saistīts ar konkrētā pārskata perioda specifiku. 2015.gadā pirmajā ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas plānu vidējais sniegums bija tuvu 5%, pensiju plānu daļas vērtības sasniedza savu augstāko punktu. Ar šo ralliju pasaules finanšu tirgi acīmredzot tika «izšāvuši pulveri», un kopš tā laika atdeve kļuvusi daudz neizteiksmīgāka. Skatoties kopš 2015.gada sākuma, plāni ir spējuši uzrādīt pozitīvu atdevi vidēji 1,6% apmērā,» teikts apskatā.

Tāpat tajā norādīts, ka arī ilgākā termiņā valsts fondēto pensiju shēmas plāni ģenerē pozitīvu investīciju atdevi. Visu plānu vidējais sniegums pēdējos piecos gados bijis 3,12% gadā, savukārt tie plāni, kuri darbojas vismaz 10 gadus, saviem dalībniekiem šajā laikā nodrošinājuši tīro atdevi 3,21% gadā.

Kopumā valsts fondēto pensiju shēmā marta beigās bija 1,257 miljoni dalībnieku, tostarp 803 tūkstoši bija izvēlējušies aktīvās kategorijas plānus, 335 tūkstoši - konservatīvās kategorijas plānus, bet 120 tūkstoši - plānus, kas ietilpst sabalansētajā kategorijā.

Šogad marta beigās valsts fondētās pensiju shēmas ietvaros darbojās septiņi pārvaldītāji. Shēmas dalībniekiem ir iespēja izvēlēties starp 20 pensiju plāniem, no kuriem astoņi ir aktīvas stratēģijas plāni, četri ir sabalansētas stratēģijas plāni, bet astoņi plāni veic ieguldījumus atbilstoši konservatīvai stratēģijai.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu