Iecelta «Latvijas Pasta» pagaidu valde

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

AS «Latvijas Pasts» (LP) akcionāru sapulcē šodien iecelta uzņēmuma pagaidu valde - LP Eksprespasta departamenta direktors Mārcis Vilcāns, reģionu ekonomists Kristaps Krūmiņš un Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča, informēja SM.

Pagaidu valde iecelta pēc tam, kad šorīt no amatiem atkāpās valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs, kā arī pārēji valdes locekļi - Ilze Bagatska, Arnis Gulbis un Egons Strazdiņš. Pagaidu valdes uzdevums būs nodrošināt uzņēmuma vadības pēctecību un nepārtrauktību.

Vienlaikus tiks izsludināts atklāts konkurss uz LP valdes priekšsēdētāja un trīs valdes locekļu amatiem.

SM līdzšinējās valdes rīcību skaidro ar pēdējā pārbaudē konstatētajiem pārvaldības trūkumiem uzņēmumā. SM komisijas veiktās pārbaudes rezultāti liecinot, LP valde nav ņēmusi vērā un ieviesusi Valsts kontroles ieteikumus, proti, nav sakārtota pasta norēķinu sistēma un izvērtēts nepieciešamo dienesta transportlīdzekļu skaits, kā arī nav pieņemti pamatoti lēmumi par automašīnu nomu.

Tāpat uzņēmuma valdes līdzšinējās darbības modelis un lēmumu pieņemšanas process radījis riskus uzņēmuma darbības nepārtrauktībai. Valdes pieņemtie lēmumi par iepirkumiem un to procesu bijuši necaurspīdīgi, bez noteiktas kontroles un uzraudzības sistēmas. Tāpat informācija par iepirkumiem netika publicēta pasta mājaslapā, bet pēdējās ziņas Iepirkumu uzraudzības birojā par LP veiktajiem iepirkumiem bija 2014. gadā.

Vienlaikus valde neesot nodrošinājusi līgumu izpildes termiņus, piemēram, transportpakalpojuma iegādi komerckravu pārvadājumiem īstenoja 11 mēnešus, bet elektroenerģijas piegādei iepirkumu organizēja astoņus mēnešus, rezultātā elektroenerģija apmaksāta pirms noslēgts jauns līgums. Tāpat valdes rīcība un pieņemtie lēmumi liecinot par nesaimniecisku darbību, esot necaurspīdīgi un nepamatoti.

SM arī konstatējusi, ka valdes nolaidības un lēmumu savlaicīgas nepieņemšanas dēļ, 2016.gada janvārī un februārī darbiniekiem algas mainīgā daļa tika izmaksāta novēloti nekā to paredz koplīgums. Algas mainīgā daļa tika izmaksāta apmēram mēnesi vēlāk.

Kā ziņots, Salnājs iepriekš norādīja, ka atlūgumu nav iesniedzis politiskā spiediena dēļ. Tas viennozīmīgi esot noticis pēc paša vēlēšanās. Plašākus komentārus viņš nesniedza.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pēdējos desmit gados LP bijuši septiņi valdes priekšsēdētāji.

Salnājs LP valdē strādāja kopš 2012.gada 20.janvāra.

SM Salnāju kā LP valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecēla 2013.gada maijā, pēc tam, kad atlūgumu bija iesniedzis iepriekšējais uzņēmuma vadītājs Māris Kleinbergs. Kleinbergs vadīja LP kopš 2012.gada 20.janvāra.

2013.gada augustā Salnāju apstiprināja LP valdes priekšsēdētāja amatā.

2014.gadā Latvijas Pasts strādāja ar 61,4 miljonu eiro apgrozījumu un 1,7 miljonu eiro peļņu, kas bija attiecīgi par 7% un 3% vairāk nekā 2013.gadā. 2015.gada LP finanšu dati pagaidām nav zināmi.

Vairākās valsts kapitālsabiedrībās, tostarp, LP līdz 31.maijam jāizveido uzņēmumu padomes. Patlaban norit LP padomes kandidātu vērtēšanas process.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu