Latvijas Pasta (LP) valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs, kā arī pārēji valdes locekļi - Ilze Bagatska, Arnis Gulbis un Egons Strazdiņš. - iesnieguši atlūgumus, apstiprināja LP ārējo komunikāciju daļas vadītāja Gita Valtenberga.
Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Salnājs un valdes locekļi iesnieguši atlūgumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Satiksmes ministrijā (SM) apstiprināja, ka Salnāja atlūgums ir saņemts. Atlūguma iesniegšanas iemeslus pagaidām SM atturējās komentēt, taču norādīja, ka pēcpusdienā gaidāma akcionāru sanāksme, kurā tad arī tiks lemts, vai atlūgumu pieņemt.
Medijos izskanējušas ziņas, ka LP atklāti pārkāpumi, kas Salnājam var likt zaudēt amatu. Salnājs norādīja, ka atlūgumu nav iesniedzis politiskā spiediena dēļ. Tas viennozīmīgi esot noticis pēc paša vēlēšanās. Plašākus komentārus viņš patlaban nesniedz.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands norādīja, ka atkāpšanās iemesli ir saistīti ar LP pārbaudes ziņojumu, kas atklāja veselu virkni pārkāpumu, arī nesaimnieciskumu un sliktu pārvaldību. Viņš skaidroja, ka
vienu konkrētu iemelsu nevar minēt, tas esot viss atklāto pārkāpumu kopums, par kuriem atbildīga ir tieši valde. Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā esot atzīti pārkāpumi.
Merirands skaidroja, ka akcionāram šajā situācija nekas cits neatliekot, ka pieņemt atlūgumus. Vienlaikus amatpersona atzina, ka strādājošs uzņēmums nevar palikt bez valdes. Uz jautājumu, vai plānots kādu valdes locekli tomēr amatā atstāt, vai iecelt jaunu pārstāvi, Merirands norādīja, ka patlaban šie jautājumi tiek risināti un pēcpusdienā paredzētajā akcionāru sapulcē risinājums būšot atrasts.
Portālā «Pietiek.com» publicētajā LP pārbaudes ziņojumā norādīts, ka
LP iepirkumu, kuru summa ir līdz 15 000 eiro, veikšana ir necaurspīdīga un nerada priekšstatu, ka tiek saņemta labākā prece vai pakalpojums par iespējami izdevīgāko cenu.
Tāpat skaidrots, ka vērojama nespēja savlaicīgi pieņemt valdes lēmumus, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nepārtrauktai veikšanai kapitālsabiedrībai svarīgos jautājumos, nodrošinot tiesiskumu un saimnieciskās darbības izdevīgumu. Vienlaikus valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu sniegtā mutiskā informācija komisijas locekļiem liecinot par būtiskiem trūkumiem personāla vadības jautājumos.
Arī valdes darbības un pieņemtie lēmumi liecinot par nesaimniecisku darbību un esot novēloti, necaurspīdīgi un nepamatoti.
Secināts arī, ka valdes locekļu sniegtie skaidrojumi liecinot par būtiskiem valdes darba organizācijas trūkumiem, nepietiekamām darbībām kompetencē esošo jautājumu plānotai vadībai, kā arī padotībā esošo struktūrvienību darbības uzraudzībai un kontrolei. Valde neesot nodrošinājusi noslēgto līgumu kontroles mehānismu un vairākos jautājumos
valde nevarēja sagatavot dokumentēti pamatotu gala viedokli, kas norāda uz acīmredzami haotisku sabiedrības pārvaldību,
un tas novedot pie diviem secinājumiem. Pirmais - šāda pieeja valdei esot izdevīga, lai samazinātu iespēju trešajām personām gūt pārliecību par attiecīgo lēmumu sagatavošanu un pieņemšanas gaitu un saturu. Otrais - valdei trūkstot attiecīgās kompetences un profesionalitātes, lai kvalitatīvi, tiesiski, caurspīdīgi pildītu tai uzticētos pienākumus.
«Komisijas ieskatā valde šādā sastāvā nav spējīga nodrošināt LP kompetentu un profesionālu pārvaldību, rīkoties un pieņemt lēmumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam pieklājas,» secinājusi pārbaudi veikusī komisija.
Komisija bija ieteikusi divus rīcības variantus - vai nu izvērtēt katra atsevišķā valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja atbilstību ieņemamajam amatam, vai arī, ņemot vērā to, ka atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem valde strādā un lēmumus pieņem kopīgi, lemt par esošās valdes atbrīvošanu un jaunas iecelšanu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pēdējos desmit gados LP bijuši septiņi valdes priekšsēdētāji.
Salnājs LP valdē strādāja kopš 2012.gada 20.janvāra.
SM Salnāju kā LP valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecēla 2013.gada maijā, pēc tam, kad atlūgumu bija iesniedzis iepriekšējais uzņēmuma vadītājs Māris Kleinbergs. Kleinbergs vadīja LP kopš 2012.gada 20.janvāra.
2013.gada augustā Salnāju apstiprināja LP valdes priekšsēdētāja amatā.
Salnāja agrākā darba pieredze galvenokārt bija saistīta ar juridisko pakalpojumu sniegšanu - strādājis «Sorainen» un «Alfenus» juridiskajos birojos, praktizējies «Pinsent Curtis Biddle» birojā Lielbritānijā.
2014.gadā Latvijas Pasts strādāja ar 61,4 miljonu eiro apgrozījumu un 1,7 miljonu eiro peļņu, kas bija attiecīgi par 7% un 3% vairāk nekā 2013.gadā. 2015.gada LP finanšu dati pagaidām nav zināmi.
Vairākās valsts kapitālsabiedrībās, tostarp, LP līdz 31.maijam jāizveido uzņēmumu padomes. Patlaban norit LP padomes kandidātu vērtēšanas process.