Šodien stājas spēkā Kredītiestāžu norma, kas nosaka bankām pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par aizdomīgiem Latvijas rezidentu darījumiem nodokļu jomā. Finanšu ministrija (FM) iepriekš skaidroja, ka informācija par Latvijas rezidentu aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā VID ir nepieciešama, lai samazinātu ēnu ekonomiku.
Līdz šim VID varēja saņemt informāciju no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un kredītiestādēm tikai pēc pieprasījuma par konkrētu personu, ja VID konstatēja riskus, kas norāda uz iespējamo pārkāpumu valsts ieņēmumu jomā. Lai uzlabotu VID darba efektivitāti, ir ļoti būtiski, ka informācija par Latvijas rezidentu veiktiem aizdomīgiem darījumiem, ko sniedz kredītiestādes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, būtu pieejama arī VID, jo informācijas saņemšana tikai pēc konkrēta pieprasījuma neļauj savlaicīgi konstatēt nodokļu maksāšanas pārkāpējus, skaidroja FM.
FM norādīja - ja VID rīcībā būs informācija par kredītiestāžu sniegtajiem aizdomīgo darījumu nodokļu jomā ziņojumiem, VID to varēs izmantot, lai savlaicīgi konstatētu personas, kurām pastāv visaugstākais risks, ka nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā, īpaši tādas personas, kuras veido savstarpējo darījumu shēmas, lai samazinātu budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli vai izkrāptu šo nodokli no budžeta, vai slēpj patiesos ienākumus, tostarp arī iegūstot naudas līdzekļus «aplokšņu algu» izmaksām.
VID informē, ka likumā uzskaitītas šādas darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā: privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi, klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms, ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām, nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu, darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību), darījumā izmantots viltots dokuments, aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu, nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas, privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 eiro vai vairāk, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, uzkrītošas izmaiņas konta bilancē (palielināta apgrozība u.c.), klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits, konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām, konts ir tālu no klienta rezidences, klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam, darījums ir klientam netipisks, klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus, neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme.
VID vērš uzmanību, ka pienākums informēt par aizdomīgiem Latvijas rezidentu darījumiem nodokļu jomā attiecas uz bankām un uz maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
Likuma grozījumi attiecas uz juridiskām personām, tādējādi iedzīvotājus tiešā veidā likuma grozījumi neskar.
Minēto informāciju kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji jau tagad sniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.
