Krievijas izejošā tūrisma apjoms 2015.gadā ir sarucis par 31,3% līdz 12,1 miljonam tūrisma braucienu, un šis kritums ir straujākais kopš 1998.gada, trešdien paziņoja Krievijas Tūrisma industrijas savienības preses sekretāre Irina Tjurina, atsaucoties uz Federālā valsts statistikas dienesta («Rosstat») datiem.
«Braucienu skaits uz ārvalstīm ar tūrisma mērķi 2015.gadā ir samazinājies par 31,3% - Krievijas pilsoņi veica 12 miljonus 107,19 tūkstošus braucienu. Pirms pērnā gada vislielākais izbraucošā tūrisma kritums bija krīzes laika 1998.gadā - par 24,4%. Negatīva dinamika ir atzīmēta arī 2014.gadā - [kritums] par 4%, 2009.gadā - par 15,5%, 2001.gadā - par 6,5%, un 1999.gadā - par 15,6%. Tātad izbraucošā tūrisma kritums 2015.gadā ir nozīmīgākais pēdējos 18 gados,» stāstīja Tjurina.
Pērn par piekto daļu mazāk ceļojumu uz ārzemēm
Pēc «Rosstat» datiem, kopējais Krievijas pilsoņu izbraukumu uz ārzemēm skaits pērn saruka par gandrīz 20% līdz 36,8 miljoniem braucienu. 2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu kopējā izbraukumu skaita samazināšanās notika lēnāk - par 15%.
Krievijas Tūrisma industrijas savienība uzskata, ka pērnais gads kļuvis par grūtāko Krievijas privātā tūrisma biznesa eksistences vēsturē. «Kopš deviņdesmito gadu sākuma ārzemju atpūtas segments tikai pieauga, bet 2015.gadā krasi sašaurinājās pēc visiem rādītājiem. Ārzemju tūrisma braucienu pieprasījuma kritums piespieda tūrisma operatorus ievērojami samazināt biznesa apjomus - no lidojumu programmām līdz biroju platībai un darbinieku skaitam,» atzīmēja Tjurina.
Politika pāri visam: liegtais tūrisms uz Turciju un Ēģipti
Viņa sacīja, ka Turcija un Ēģipte, kas novembrī tika slēgtas tūristiem no Krievijas, pērn tomēr saglabāja pirmās divas pozīcijas populārāko tūrisma virzienu reitingā un zaudēja mazāk tūristu no Krievijas nekā daudzas citas valstis. Tūrisma braucienu skaits no Krievijas uz Turciju pērn kritās par 19% (2014.gadā tas bija pieaudzis par 6%), bet uz Ēģipti - par 28% (2014.gadā tas bija pieaudzis par 34%).
Krievijas tūristu plūsma ārpus Eiropas visvairāk samazinājās uz Indonēziju (par 96,6%), Tunisiju (par 83%), Dominikanas Republiku (par 82,5%), Meksiku (par 66,5%), Maroku (par 64,4%), Honkongu (par 46%), Taizemi (par 46%), Ķīnu (par 45,5%), Indiju (par 43,7%), Maldiviju (par 43,7%) un Kubu (par 43%).
Vislielākais kritums Eiropā - Grieķijai
Starp Eiropas valstīm vislielākais Krievijas tūrismu plūsmas samazinājums bija uz Grieķiju (par 48%), Maltu (par 41,6%), Bulgāriju, Horvātiju un Spāniju (visās par 41%), Portugāli (par 40,4%), Zviedriju (par 38%), Austriju (par 37,6%), Čehiju (par 36%) un Itāliju (par 35,6%).
«Starp valstīm, kur šis samazinājums izrādījās vismazāk jūtams, bija Vjetnama, kas zaudēja tikai 5% no Krievijas tūristu plūsmas. Eiropā visstabilāko pozīciju ieņēma Melnkalne, zaudējot tikai 7% no Krievijas tūrisma plūsmas. Iespējams, tam palīdz [Melnkalnes] kā vienīgā bezvīzu virziena [Krievijas tūristiem] Vidusjūras piekrastē statuss,» piebilda Tjurina.
Tikpat kā visām pirmajām 50 valstīm, kas [visvairāk] uzņem Krievijas tūristus, rādītāji samazinājās. Tikai uz Lietuvu tika veikts par 24% vairāk braucienu nekā iepriekš. «Tomēr, pēc pašas Lietuvas datiem, Krievijas tūrisma plūsmai bija 32,6% kritums. Redzams, ka tas būtu jāuzskata par statistikas brīnumu,» sacīja Krievijas Tūrisma industrijas savienības preses sekretāre.
