CSP plāno iztaujāt 11 000 iedzīvotāju par interneta lietošanas paradumiem

Tajā skaidroja, ka apsekojuma mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016.gada 30.jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016.gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās. Līdz 29. februārim iedzīvotāji aicināti aizpildīt aptaujas anketu elektroniski CSP vietnē «https://eintervija.csb.gov.lv». Tāpat līdz 29.februārim darbosies informatīvais tālrunis un epasts par apsekojumu.

Vienlaikus, ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 1.marta līdz 30.jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Aptaujā uzdos jautājumus par interneta lietošanas paradumiem, pirkumiem internetā, mākoņpakalpojumu izmantošanu, valsts un pašvaldību e-pakalpojumu izmantošanu, e-prasmēm un drošību internetā. Anketas aizpildīšanai nepieciešamas vidēji 15 minūtes. CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un izmantot iespēju aizpildīt anketu internetā, kā arī sadarboties ar intervētājiem, jo kvalitatīvu datu iegūšanai ir svarīga katra atbilde.

Tostarp pārvaldē atzīmēja, ka kopš 2004.gada mājsaimniecību interneta lietošanas apsekojums ļauj novērtēt, kā attīstās informācijas sabiedrība Eiropas Savienībā. Apsekojuma rezultāti ļauj izvērtēt «Eiropa 2020» stratēģijas īstenošanas progresu, kur viens no stratēģijas mērķiem ir īpaši ātra platjoslas interneta pieejamība visā valstī.

CSP noskaidrojis, ka 2015.gadā fiksētā vai mobilā platjoslas interneta pieslēgums bija 74 % mājsaimniecību. Savukart Rīgas un Pierīgas reģionā gandrīz 80 % mājsaimniecību ir platjoslas interneta pieslēgums, bet pārējos Latvijas reģionos – vidēji 70 % mājsaimniecību. Pilsētās platjoslas internets ir pieejams 77 %, bet laukos – 68 % mājsaimniecību.

Vienlaikus pērn internets visvairāk bija pieejams Rīgas un Pierīgas reģionā, un visaktīvākie interneta lietotāji bija studenti un skolēni.

Pagājušajā gadā internetu visbiežāk izmantoja, lai tiešsaistē lasītu ziņas, avīzes un žurnālus (87% no interneta lietotājiem), lietotu e-pastu (87%) un interneta banku (81%).

Tāpat 2015.gadā 44 % iedzīvotāju izmantoja mobilo internetu ārpus mājām vai darba, kas ir par 12 procentpunktiem vairāk nekā 2013.gadā. Studenti, skolēni, kā arī kopumā jaunieši 16–24 gadu vecumā ir visaktīvākie mobilo ierīču lietotāji. Būtiski pieaug mākoņpakalpojumu lietošana – 2015.gadā tos izmantoja 21 % jeb aptuveni viena piektā daļa no visiem iedzīvotājiem, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2014.gadā.

Tostarp 2015.gadā Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk iepērkas ne tikai ārvalstu, bet arī pašmāju interneta veikalos. Latvijas preču un pakalpojumu interneta pārdevējus izvēlējās 76 % no visiem iedzīvotājiem, kas iepērkas internetā.

Apsekojuma «Par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās « galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas un ārvalstu datu lietotājus ar kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par datoru un interneta lietošanu mājsaimniecībās. Apsekojums notiek regulāri visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu , izmantojot vienotu datu vākšanas metodoloģiju.