Eiropas Komisija (EK) starp 14 prioritārajiem gāzes infrastruktūras projektiem iekļāvusi Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudu palielināšanu, Latvijas un Lietuvas gāzesvada un Latvijas un Igaunijas gāzesvada jaudu palielināšanu, kā arī Lietuvas un Polijas gāzesvadu sistēmas starpsavienojuma (GIPL) izbūvi, Igaunijas un Somijas gāzesvada (BalticConnector) un sašķidrinātās gāzes termināļa būvi Igaunijā.
EK pārstāvniecības Lietuvā pārstāve Aušra Naričūte pastāstīja, ka 16.februārī EK gatavojas pieņemt un publiskot detalizētu sašķidrinātās dabasgāzes stratēģiju līdz ar kopējo Enerģētikas drošības paketi.
14 prioritāro projektu mērķis ir pasargāt Eiropas Savienību (ES) no traucējumiem dabasgāzes piegādē un samazināt atkarību no Krievijas gāzes.
Minētie seši projekti izvēlēti Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) grupā.
Jau ziņots, ka EK plāno īstenot 14 enerģētikas projektus, tostarp sešus Baltijas valstīs un Dienvidaustrumeiropā, lai nodrošinātos pret dabasgāzes piegāžu pārtraukumiem, vienlaikus, kā norādījusi Vācijas raidsabiedrība «Deutsche Welle», tie ļaus pastiprināt Eiropas Savienības (ES) neatkarību no Krievijas gāzes.
Lai sasniegtu šo mērķi, jau esošā gāzes transportēšanas infrastruktūra tiks papildināta ar vairākiem jauniem gāzesvadiem,
paziņoja ES enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete.
Cita starpā plānots īstenot sešus projektus Baltijas un Dienvidaustrumeiropas valstīs, jo šie reģioni ir visvairāk atkarīgi no Krievijas gāzes piegādēm.
Tā rezultātā Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija tiks savienotas ar visas Eiropas gāzes transporta tīklu.
Ungārijā plānots uzbūvēt gāzesvadu no Horvātijas, bet Bulgārija un Rumānija sāks saņemt gāzi no Grieķijas. Vēl divi projekti plānoti, lai uzlabotu gāzes transportēšanu starp Spāniju, Portugāli un Franciju.
Tādi EK plāni ir daļa no sašķidrinātās dabasgāzes piegāžu, transportēšanas un glabāšanas stratēģijas, kas ietilpst Eiropas energoapgādes drošības koncepcijā.
Tas nozīmē, ka ES deviņām valstīm piedāvās kļūt par «enerģētikas reģioniem», kuri enerģētikas krīzes gadījumā varēs sniegt nepieciešamo palīdzību kaimiņvalstīm blokā.
Pašlaik trešo daļu no ES gāzes vajadzībām nodrošina piegādes no Krievijas. 2006.un 2009.gadā gāzes piegāžu no Krievijas pārrāvuma dēļ vairākās Eiropas valstīs radās problēmas nepietiekamu kurināmā krājumu dēļ.
