Eiropas Komisija (EK) ceturtdien publicējusi ziemas prognozes, kurā norādīts, ka Eiropas ekonomika uzsāk ceturto atlabšanas gadu, un turpinās mērena izaugsme, ko galvenokārt rada patēriņš. Vienlaikus gan EK norāda, ka lielākā daļa pasaules ekonomikas saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, un tādējādi pieaug Eiropas izaugsmes riski.
EK prognozē, ka eirozonas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz 1,7% un 1,9% nākamgad, salīdzinot ar 1,6% kāpumu pērn.
Savukārt Eiropas Savienībai (ES) šogad tiek prognozēta stabila ekonomikas izaugsme 1,9% apmērā, kas nākamgad palielināsies līdz 2%.
Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi, proti, lēnāka izaugsme Ķīnā un citās jaunietekmes tirgus ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība, vēsta EK.
«Eiropa turpina atlabt, izaugsme kopumā atbilst mūsu iepriekšējām rudens prognozēm. Mums jāsaglabā modrība. Eiropas mērenā izaugsme sastopas ar arvien pieaugošiem šķēršļiem, ko rada dažādi faktori, tostarp izaugsmes palēnināšanās tādās jaunietekmes tirgus ekonomikās kā Ķīna, vāja globālā tirdzniecība un ģeopolitiskā spriedze Eiropas kaimiņvalstīs. Ir būtiski nepārtraukt reformas. Tagad ir īstais brīdis turpināt fiskālās un strukturālās reformas, kas var veicināt mūsu ekonomiku izaugsmi, palīdzēt izturēt nākotnes pārbaudījumus un uzlabot mūsu iedzīvotāju nodarbinātības iespējas,» norāda EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
EK jaunākajā ziņojumā vēsta, ka 2015. gadā ekonomikas rezultāti visās dalībvalstīs vai nu uzlabojās, vai bija stabili. Sagaidāms, ka līdz 2017. gadam visu dalībvalstu ekonomikas paplašināsies. Tomēr iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma rādītāji arī turpmāk būtiski atšķirsies, kas izskaidrojams gan ar strukturālajām iezīmēm, gan dažādajām cikliskajām pozīcijām.
Sagaidāms, ka šogad un nākamgad privātais patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, ko veicinās uzlabošanās darba tirgū un reāli izmantojamo ienākumu kāpums. Tiek prognozēts, ka ieguldījumu jomu pakāpeniski veicinās pieaugošais pieprasījums, peļņas normas pieaugums, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un spiediena samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru pakāpeniska mazināšanās.
EK arī prognozē, ka bezdarba līmenis eirozonā šogad samazināsies līdz 10,5% un 10,2% nākamgad, salīdzinot ar 11% pērn. Tikmēr ES kopumā bezdarbs samazināsies no 9,5% pagājušajā gadā līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad.
