LG satraukta par gāzesapgādi Latvijā pēc tirgus atvēršanas; EM bažas noraida

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Energokompānija «Latvijas Gāze» (LG) ir satraukta par gāzesapgādi Latvijā pēc 2017.gada aprīlī gaidāmās gāzes tirgus atvēršanas, savukārt Ekonomikas ministrija (EM) šīs bažas noraida.

LG preses sekretārs Vinsents Makaris pauda bažas, ka trešdien, 20.janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, trešajā lasījumā skatot grozījumus Enerģētikas likumā par gāzes tirgus atvēršanu, noraidīts priekšlikums, kas deleģētu Ministru kabinetu izstrādāt noteikumus kārtībai, kādā nodrošināma dabasgāzes rezerve, kā ar par rezerves apmēru.

Viņš atzīmēja, ka, piemēram patlaban - ziemas aukstajās dienās - valsts gāzes patēriņš ir 12 miljoni kubikmetru dienā, bet vienīgā piegādes alternatīva ir Lietuva, savienojums ar kuru nodrošina tikai sešu miljonu kubikmetru jaudu dienā, turklāt tā jau var būt rezervēta iepriekš. Tādējādi, ja Inčukalne pazemes gāzes krātuvē nebūs pietiekami krājumi, var tikt apdraudēta gāzes apgāde Latvijā.

Tādēļ, pēc Makara teiktā, ir ļoti nozīmīgi, lai tiktu izstrādāts regulējums par gāzes krājumu nodrošināšanu Latvijā.

Savukārt ekonomikas ministres padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins aģentūrai BNS norādīja, ka Ekonomikas ministrijas ieskatā (EM) šāda mehānisma izstrāde, pirmkārt, apgrūtinātu jaunu tirgotāju ienākšanu tirgū, savukārt, otrkārt, nav nepieciešama, jo Eiropas Komisija grasās izstrādāt regulu par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā, kas tostarp paredzētu gāzes rezervju nodrošināšanu.

Pēc Pjatkina teiktā, tādējādi vairākas valsts varētu kopā nodrošināt gāzes rezerves, kas būtu finansiāli izdevīgi.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Krievijas «Gazprom» paudis apņēmību turpināt darbu Latvijas tirgū arī pēc tās atvēršanas un kaimiņu lielvalsts ir ieinteresēta tajā, jo Inčukalnā glabājas arī Krievijas pilsētām paredzētā gāze, tāpēc pamata bažām par gāzes apgādi Latvijā neesot.

EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs aģentūrai BNS pastāstīja, ka jauno regulu par energoapgādes drošību Eiropas Komisija varētu prezentēt šogad, bet nākamgad tā varētu stāties spēkā. «Regulā parādīsies reģionālā sadarbība. Ja igauņi ir atkarīgi no mums, bet mēs atsevišķās situācijās varam būt atkarīgi no Lietuvas, tad mums visiem kopīgi arī jāizdomā, kā nodrošināt rezervi,» sacīja Spiridonovs, piebilstot, ka tādējādi rezerves uzturēšanas izmaksas nebūtu jāsedz tikai Latvijas tirgotājiem.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sēdē trešdien turpināja gatavot Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu un LG sadalīšanu apstiprināšanai trešajā lasījumā. Darbu pie likumprojekta trešajā lasījumā komisija sāka otrdien, 19.janvārī, un patlaban izskatīti 28 no 64 priekšlikumiem. Nākamā komisijas sēde paredzēta 27.janvārī.

EM sagatavoto grozījumu Enerģētikas likumā mērķis, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu, ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēji vienojoties.

Pēc EM paustā, veidojot nosacījumus efektīvam un integrētam dabasgāzes tirgum, nepieciešams lietotājiem nodrošināt iespēju izvēlēties tirgotāju un saņemt dabasgāzi par tirgus cenām. Likumprojekts paredz, ka 2017.gada 3.aprīlī dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem - tas nozīmē, ka dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana. Mājsaimniecības lietotāji arī pēc 2017.gada 3.aprīļa varēs izvēlēties, vai saņemt dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikto tarifu vai par tirgus cenu. Dabasgāzes pārvades un sadales tarifus gan juridiskām personām, gan mājsaimniecībām arī turpmāk apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Likumprojektā iekļautās normas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam LG ir pienākums izveidot divus uzņēmumus – viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no LG. Tās īpašnieki būs ar LG vai tās akcionāriem nesaistītas personas.

Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Gadījumā, ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu akceptē Ministru kabinets, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.

Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka regulatoram jāuzrauga vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora atbilstība neatkarības prasībām, kā arī jāizstrādā pārvades un uzglabāšanas tarifa metodika. Likumprojektā arī noteikts, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būs regulēta pieeja, lai ikviens tirgus dalībnieks var glabāt tajā gāzi, ievērojot vienādus tirgus nosacījumus.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - LG, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. LG lielākie īpašnieki ir Vācijas «E.ON Ruhrgas International», Krievijas «Gazprom» un «Itera Latvija».

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu