Līdz ar jaunā gada sākumu Latvijas iedzīvotājus gaida dažādas izmaiņas. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš portālam TVNET norādīja uz vairākām jomām, kurās būs jāsadzīvo ar nedaudz citādiem noteikumiem. Piemēram, degviela kļūs dārgāka, bet minimālā alga palielināsies.
Nākamajā gadā Latvijas iedzīvotāju maciņus skars vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu politikā, kā rezultātā gada laikā pieaugs degvielas, alkohola, tabakas un namu apsaimniekošanas cenas.
No 1. janvāra pieaugs akcīzes nodoklis degvielai, kas benzīna un autogāzes cenu palielinās par 3 eiro centiem, bet dīzeļdegvielas cenu - par 1 eiro centu litrā.
Savukārt ar 1. martu tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, kā rezultātā alkoholisko dzērienu cenas veikalos palielināsies vidēji par 2-3%. Papildus tam ar 1. jūliju namu apsaimniekošanai tiks piemērots 21% PVN nodoklis, kas palielinās iedzīvotāju komunālos izdevumus. Šo visu izmaiņu rezultātā inflācija kopumā nākamgad palielināsies par 0,3%-0,5%.
No 1. janvāra Latvijā turpinās palielināties minimālā alga, un nākamgad tā būs 370 eiro līdzšinējo 360 eiro vietā.
Šī izmaiņa skars gandrīz ceturtdaļu strādājošo, kuri šobrīd saņem minimālo algu vai mazāk.
Nākamgad pozitīvas izmaiņas sagaida ģimenes ar bērniem, jo par 10 eiro pieaugs neapliekamais minimums par apgādājamo - no 165 līdz 175 eiro.
Tā rezultātā strādājošie par vienu apgādājamo papildus saņems 40,25 eiro līdzšinējo 37,95 eiro vietā.
Tomēr no nākamā gada šis nodokļa atvieglojums vairs neattieksies uz pilngadīgām personām, izņemot tos, kuri turpina mācīties izglītības iestādēs, kā arī personām ar invaliditāti.
Latvijas ekonomikā nākamais gads, visticamāk, būtiski neatšķirsies no šā gada, un ekonomikā turpināsies mērena izaugsme, kas gan varētu būt nedaudz straujāka nekā šogad.
Banka Citadele prognozē, ka Latvijas ekonomika nākamgad augs par aptuveni 3%. Situācija darba tirgū saglabāsies laba, un iedzīvotāju ienākumi turpinās pieaugt, kā rezultātā
nākamgad darba algas, visticamāk, pieaugs par 5–6% jeb 40-50 eiro
un vidējā darba samaksa Latvijā pārsniegs 850 eiro.
Būtiska izmaiņa, kas ar nākamo gadu skars lielāko daļu Latvijā strādājošo, ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana.
Šī izmaiņa paredz to, ka neapliekamais minimums jeb tā ienākuma daļa, par kuru nav jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, būs atkarīga no iedzīvotāju gada ienākumiem.
Šobrīd neapliekamais minimums praksē izpaužas kā lielāka mēnešalga; papildu ienākumus no diferencētā neapliekamā minimuma iedzīvotāji varēs saņemt tikai 2017. gada sākumā, un tam būs nepieciešams iesniegt gada ienākumu deklarāciju.
Šīs izmaiņas skars vairāk nekā 70% strādājošo, kuru vidēja mēneša darba samaksa šobrīd nepārsniedz 1000 eiro uz papīra.
Pozitīvas tendences nākamgad gaidāmas kreditēšanā.
Sagaidāms, ka mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms nākamgad turpinās pieaugt gan mājokļu iegādei, gan patēriņa kredītiem, kas dos papildu stimulu ekonomikas izaugsmei.
Eiropas Savienībā ir noteikta prasība visām bankām no 2017. gada 1. janvāra nodrošināt tikai tādas autorizācijas ierīces, kas izmanto vismaz divus no trim elementiem, piemēram, tikai lietotājam zināma parole, vai kaut kas, kas pieder tikai lietotājam, piemēram, mobilais telefons; vai kas tikai viņam raksturīgs - piemēram, pirkstu nospiedumi.
Tas nozīmē, ka bankas ieviesīs jaunus internetbankas autorizācijas rīkus, jo no 2017. gada autorizācijai ar kodu karti būs noteikti ļoti mazi limiti.
