Premjerministre Laimdota Straujuma («Vienotība») pēc nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā pauda gandarījumu par tajā ietvertajiem algu palielinājumiem dažādās nozarēs strādājošajiem.
Premjere gandarīta par budžetā ietvertajiem algu palielinājumiem dažādās nozarēs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Varu izteikt gandarījumu, ka ir izdevies nodrošināt aizsardzības prioritāri. Mums ir izdevies stiprināt iekšējo drošību, rodot iespēju palielināt algas gan policistiem, gan ugunsdzēsējiem un citiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem. Prieks, ka papildus tam, kas jau bija paredzēts veselības aprūpei, atradām vēl 10 miljonus mediķu algām,» viņa teica.
Straujuma arī izteica gandarījumu pirmdien izskanējušo informāciju par iekšzemes kopprodukta pieaugumu.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 2,7%, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu. 2015.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu, Latvijas IKP pieauga par 3,3% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem.
Saeima ārkārtas sēdē pirmdien galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016.līdz 2018.gadam.
Par nākamā gada budžetu balsoja 61 deputāts, savukārt 34 parlamentārieši bija pret.
Saeima pirmdien arī apstiprināja 24 budžeta pavadošos likumprojektus, kā arī izskatīja līdzekļu pārdales priekšlikumus nākamā gada valsts budžetā un vidēja termiņa budžetā ietvarā, kopumā pēc deputātu iniciatīvas pārdalot naudu 10,5 miljonu eiro apmērā. Saeima par nākamā gada budžeta paketi pirmdien lēma no plkst.10.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad paredzēts 26,1 miljarda eiro apmērā, savukāt ekonomikas izaugsme - 3% apmērā. Nākamgad vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 34,3% apmērā no IKP, izdevumu prognoze 35,3% apmērā no IKP un valsts parāds 39,9% apmērā no IKP.
Lai nodrošinātu nepieciešamo izdevumu apmēru nākamgad, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Tāpat pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi. Neatliekamo pasākumu īstenošanai rasts papildu 122,1 miljons eiro.
Atbilstoši vidēja termiņa budžeta ietvaram prognozētā ekonomikas izaugsme 2016.gadā ir 3% no IKP, savukārt 2017. un 2018.gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā. Valsts budžeta ieņēmumi 2017.gadā paredzēti 7,8 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,2 miljardi. Savukārt 2018.gadā budžeta ieņēmumi plānoti 8,7 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,4 miljardi eiro.
Latvijas IKP 2017.gadā plānots 27,8 miljardu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 29,5 miljardi eiro. Budžeta deficīts, 2017.gadā plānots 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.
Tāpat jau vēstīts, ka no nākamā gada par 600 līdz 700 eiro tiks palielināts atalgojums Ministru prezidentam, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, kā arī Saeimas frakciju un komisiju vadītājiem, paredz pirmdien Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Premjera mēnešalgu pielīdzinās Saeimas priekšsēdētājas atalgojumam, ministru - Saeimas spīkera biedru algai.
Šobrīd Ministru prezidenta atalgojums ir 3098 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet līdz ar grozījumiem alga tiks palielināta par aptuveni 670 eiro, tādējādi premjera atalgojums no 2016.gada būs 3771 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Savukārt ministru algas pieaugs par aptuveni 780 eiro - no līdzšinējiem 2781 eiro uz 3580 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Aprēķināts, ka parlamentāro sekretāru atalgojums palielināsies par aptuveni 600 eiro, savukārt parlamenta frakciju un komisiju vadītājiem - 730 eiro.