Saeima vakar pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kas ietekmēs katra Latvijas iedzīvotāja ienākumus un izdevumus. Kādas ir būtiskākās izmaiņas, kas nākamgad skars iedzīvotāju finanses? Swedbank Finanšu institūta speciālisti norāda, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu saņēmēji – mazliet mazāk.
No nākamā gada plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.
Pamatā tas paredz, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu saņēmēji – mazliet mazāk.
Swedbank Finanšu institūts izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu. Kalkulators pieejams mājas lapā www.manasfinanses.lv, ļaujot ikvienam modelēt pieņemto likuma grozījumu ietekmi uz savu darba algu.
«Plānotā diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana faktiski nozīmē pakāpenisku pāreju uz sistēmu, kad neapliekamais minimums netiek piemērots ik mēnesi, bet gan reizi gadā. Tas nozīmē, ka tie strādājošie, kuri reizi gadā iesniegs ienākumu deklarāciju, varēs saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokļu daļu, norāda institūta eksperte Evija Kropa.
Savukārt institūta vadītājs Reinis Jansons uzsver, ka
šāda pāreja no iedzīvotājiem pieprasa arī sava budžeta plānošanas horizonta «pagarināšanu»,
jo rosina savus ienākumus plānot ne tikai mēneša, bet gan gada griezumā.
Latvijas iedzīvotājiem šis varētu būt pietiekami liels izaicinājums, jo, kā to rāda Swedbank veiktais Latvijas Vērtību pētījums, savas finanses cilvēki visbiežāk plāno tieši mēneša griezumā (35%). Tikai nepilni 15% šobrīd plāno savus ienākumus gada griezumā.
Speciālisti piedāvā vairākus piemērus, kas ilustrē to, kā nākamgad mainīsies cilvēku ienākumi. Pirmais piemērs ir par minimālās algas saņēmēju.
Jānis ik mēnesi «uz rokas» saņem 265,34 eiro minimālo algu un vēl nav nodibinājis ģimeni, kurā būtu mazi bērni. Līdz ar plānoto minimālās darba algas palielināšanu
nākamajā gadā viņš ik mēnesi «uz rokas» saņems par 6,90 eiro vairāk,
palielinot savu ikmēneša budžetu līdz 272,24 eiro.
Savukārt, sākot ar 2017.gadu, ikmēneša ienākumi samazināsies par 3,45 eiro līdz ar samazinātu ik mēnesi piemēroto neapliekamo minimumu.
Tajā pašā laikā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, 2017.gadā Jānis varēs saņemt pārmaksāto nodokļa daļu 69 eiro apmērā. Savukārt, iesniedzot deklarāciju 2021.gadā, atgūstamā summa būs jau 441,60 eiro, kas faktiski nozīmē iespēju nodrošināt sev tā dēvēto «13. algu» un ir pietiekami liels stimuls reizi gadā pielikt nedaudz pūļu.
Pēteris vēl nav nodibinājis ģimeni, kurā būtu mazi bērni, un «uz rokas» saņem vidējus ikmēneša ienākumus 568,57 eiro apmērā.
Nākamgad viņa ienākumi būs tādi paši kā pērn,
tomēr, tāpat kā Jāņa piemērā, no 2017.gada arī Pēterim jārēķinās ar nelielu ikmēneša ienākumu kritumu.
Iesniedzot deklarāciju, 2017.gadā Pēteris varēs saņemt pārmaksāto nodokļa daļu nedaudz virs 20 eiro. Ar katru nākamo gadu atgūstamā summa pieaugs, līdz 2021.gadā tā sasniegs 297,23 eiro.
Ieva, kura šobrīd ik mēnesi «uz rokas» saņem 844,23 eiro, 2016.gadā saņems tādus pašus ienākumus kā iepriekš.
Savukārt, sākot ar 2017. gadu, viņas ikmēneša ienākumi tāpat kā Jānim un Pēterim saruks par 3,45 eiro.
Iespēja saņemt pārmaksāto nodokli Ievai būs tikai sākot ar 2020.gadu,
tomēr tas nekompensēs ikmēneša ienākumu samazinājumu.
Vērts atzīmēt, ka tiem, kuru ģimenēs aug mazi bērni un kuru ienākumi ir tuvāki zemākajam algu līmenim, šīs izmaiņas nozīmēs samērā nebūtisku vai nekādu uzlabojumu.
Ienākumu deklarācija faktiski būs jāiesniedz, lai atgūtu ikmēneša algas samazinājumu. Tajā pašā laikā tieši ģimenēm ar bērniem vērts pievērst uzmanību tam, ka
no nākamā gada par attaisnotajiem izdevumiem tiks uzskatīti arī izdevumi par bērnu interešu izglītību.
Tātad izdevumus par bērnu apmeklētajiem pulciņiem vecāki varēs iekļaut savā 2017.gada deklarācijā un saņemt atpakaļ nodokļu atmaksu.
Taujāti par to, vai varētu izmantot šādu iespēju, institūta aptaujā apstiprinošu atbildi sniedza 82% vecāku.
Izdevumu pusē jārēķinās ar namu apsaimniekošanas maksas pieaugumu pievienotās vērtības nodokļa apmērā, jo
ar 2016.gada 1.jūliju paredzēta PVN piemērošana dzīvojamo māju pārvaldīšanai.
Piemēram, ja mājsaimniecība par šiem pakalpojumiem līdz šim maksāja 35 eiro mēnesī, tad, sākot ar 2016.gada vasaras mēnešiem, jārēķinās ar nedaudz vairāk kā 7 eiro ikmēneša izdevumu pieaugumu.
Speciālisti norāda, ka kopumā rūpīga attieksme pret saviem ienākumiem ir būtiska. Vērts plānot un sekot līdzi plānotajām izmaiņām likumdošanā, jo šķietami abstrakti likuma panti nozīmē reālas eiro svārstības mūsu maciņos katru mēnesi un gadu.
Sekošana līdzi un ienākumu/ izdevumu uzskaite atmaksājas.
Taču lielākais izaicinājums joprojām likumdošanas izmaiņas iztulkot vienas ģimenes katra mēneša un gada budžeta svārstībās.
