airBaltic vadītājs Gauss sācis biedēt deputātus: ja uzņēmuma darbība sašaurināsies, šeit aviobiznesu pārņems Krievijas «Aeroflot». Lidsabiedrības airBaltic padomei ir plašas tiesības. Bez padomes atļaujas valde nevar pirkt lidmašīnas, slēgt vairāk kā miljonu eiro vērtus darījumus un lielākus nomas līgumus. Padomes pilnvaras paplašināja pēc bēdīgās pieredzes ar aviokompānijas vadītāju Bertoldu Fliku, kurš lidsabiedrībā saimniekoja vienpersoniski, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».
airBaltic padomes priekšsēdētājs ir Nikolajs Sigudrs Bulmanis, mecenāta Viļa Vītola znots, Kanādas latvietis, Jaunā laika veterāns. Bulmanis ir vadījis Jaunā laika finansiālo atbalstītāju organizāciju. Premjerministrs Einars Repše viņu pirms 10 gadiem sūtīja ieviest kārtību Rīgas brīvostā. Vēlāk Bulmanis Jaunajam laikam paziņojis, ka partija vairs nav demokrātiska, un pieslējies Nacionālajai apvienībai. No 2010.gada oktobra Bulmanis ir airBaltic valdes loceklis, bet no šā gada februāra arī padomes vadītājs.
Latvijas vēstniecības Zviedrijā trešo sekretāru Kasparu Briškenu satiksmes ministrs Aivis Ronis 2012.gadā uzaicināja strādāt par padomnieku. Briškens izrādījis interesi par aviāciju, un par viņu labi atsaucies arī airBaltic vadītājs. Un tā 2012.gadā Briškens kļuvis par airBaltic padomes locekli.
Visneilgāk – no šā gada pavasara padomē ir Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Viņu satiksmes ministram Anrijam Matīsam ieteicis finanšu ministrs Jānis Reirs. Bet oficiāli amatā iecēlis valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Ozoliņš ir aviokompānijas valsts pilnvarnieks, bet viņa tiesības ir ierobežotas. Viņš drīkst lemt par gada pārskatu apstiprināšanu vai neapstiprināšanu un iecelt vai atcelt lidsabiedrības padomi. Gauss savukārt atskaitās padomei, nevis valsts pilnvarniekam. Līdz šim Gausam ar padomi būtisku domstarpību nav bijis. Tas arī nodrošinājis to, ka kompānijas vadītājs ir juties drošs savos lēmumos.
Pirmā plaisa harmoniskajās airBaltic valdes un padomes attiecībās
Pēc politiskā spiediena šonedēļ beidzot parādījusies pirmā plaisa harmoniskajās airBaltic valdes un padomes attiecībās. Padome nolēmusi sarīkot pati savu auditu par to, vai Gauss reģionālo lidmašīnu iepirkuma konkursu ir rīkojis atbilstoši airBaltic interesēm. Gauss jau atzinis, ka visizdevīgāk būtu iepirkt sukhojus. Audita rezultātiem jābūt uz galda pēc divām nedēļām, pirms padomes locekļiem jālemj, kādus lidaparātus iepirkt.
Gauss savu enerģiju nu iegulda sabiedrības pārliecināšanā, ka viņa izvēlētais ceļš ir pareizākais un jāatbalsta atrastais. Jo tikai tā varot tikt pie labākām – Kanādas lidmašīnām.
Pēdējā laikā airBaltic vārds tiek saistīts ar Sukhoi Superjet lidmašīnām un Krievijas avioražotājiem.
Lai pierādītu, ka airBaltic iestājas par Rietumu vērtībām, Martins Gauss ir pierunājis Bombardier atvest parādīt vienu īstu lidmašīnu.
Taču, vai šo lidmašīnu pirks, Gauss nesola.
Gauss jau apstaigājis Saeimas frakcijas, lai paskaidrotu, cik ļoti kļūdās tie, kas šaubās par viņa atrasto investoru. Šonedēļ bija Saeimas Pieprasījumu komisijā, pie frakcijas Saskaņa un Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa.
Sarunās ar Saeimas deputātiem Gauss ir sācis jaunu taktiku – biedēšanu.
Ja airBaltic darbība sašaurināsies, šeit Latvijā aviobiznesu pārņemšot Aeroflot.
Kārlis Krēsliņš, Nacionālās apvienības deputāts: «Ja mēs samazinām mūsu spējas pārvadāt, tad nāks Aeroflots, tad to gan negribētos redzēt galīgi. Ka pārtver biznesu kaimiņvalsts.»
Martins Gauss, airBaltic valdes priekšsēdētājs: «2015.gadā pirmo reizi AEROFLOT piedāvā Maskavā lielāku kapacitāti nekā Lufthansa. Mēs skatāmies, kāda notiek konkurence, ne tikai ar AEROFLOT, bet arī ar Lufthansa. Un mēs skatāmies, ka AEROFLOT var piedāvāt lielāku kapacitāti.»
Jātiek galā ar Civilās aviācijas aģentūras iebildumiem
Pat ja Gausam izdosies pierunāt uzņēmuma padomi, kapitāla daļu turētāju Ozoliņu un vairākumu Saeimas deputātu, ka jāņem par akcionāru Ralfs Girmess un jāpērk Sukhoi Superjet, aviokompānijai vēl būs jātiek galā ar Civilās aviācijas aģentūras iebildumiem.
Abās slēgtajās valdības sēdēs aģentūras speciālisti vērsuši politiķu uzmanību uz to, ka Krievijas iznīcinātāju un pasažierlidmašīnu ražotnei Sukhoi nav Eiropas sertifikāta. Adatas acs, caur ko Sukhoi superjet virpār iespējams piegādāt Eiropā, ir 1994.gadā noslēgtais Krievijas un Itālijas savstarpējais aviācijas produktu atzīšanas līgums. Šie apstākļi paredz: lai Sukhoi Superjet nonāktu airBaltic flotē, tiem sākumā būs jāiziet garš dokumentu kārtošanas process Itālijā. Neviena Eiropas aviokompānija to līdz šim nav darījusi.
Reportieris: «Vai esat iepazīstināts ar civilās aviācijas aģentūras atzinumiem, kas paredz, ka Sukhoi Superjet iegāde būtu sarežģīta, jo viņi nav līdz galam sertificēta kā rūpnīca Eiropā? Un ka šis process ir sarežģīts?»
Kaspars Ozoliņš, airBaltic valsts pilnvarnieks: «Tur tā gluži nav teikts. Es esmu iepazinies ar šo atzinumu.»
Reportieris: «Vai ņemsiet to vērā?»
Kaspars Ozoliņš: «Jā. Civilās aviācijas aģentūrā mums strādā speciālisti, nav pamata apšaubīt viņu kompetenci. Tā kā viņiem zināšanu par šiem tehniskajiem aspektiem ir vairāk.»
Par miljonu iedalīšanu lems pēc budžeta pieņemšanas
Vai piešķirt 80 miljonus valsts naudas aviokompānijai airBaltic, Saeimas deputāti lems pēc budžeta pieņemšanas. Sarunās ar dažiem deputātiem Gauss esot minējis par savu plānu B – iepirktos Sukhoi Superjet lidaparātus izīrēt kādai citai aviokompānijai un par iegūto naudu jau februārī airBaltic floti nodrošināt ar tādiem Bombardier lidaparātiem, kāds šonedēļ bija iebraucis Rīgas lidostā. Vai tā plāno rīkoties, Gauss tieši neapstiprināja.
Reportieris: «Bombardier piedalās reģionālo lidmašīnu konkursā. Varbūt jums jāizvēlas Bombardier, nevis Sukhoi Superjet?»
Marins Gauss, airBaltic valdes priekšsēdētājs: «Nē, nē, kā jau teicu iepriekš. Mums lēmums par to, kuru lidaparātu izvēlēties, nāks pēc pozitīvas bilances sasniegšanas. Kā es jums teicu, jūs varbūt būsiet pārsteigts, ieliekot mani stūrī un sakot, ka airBaltic pieņem nepareizu lēmumu. Pagaidiet. Lidaparāts ir šeit. Pagaidiet līdz lēmumam, pēc bilances nāks gaismā.»