Eiropas Komisija (EK) savā jaunajā Eiropas Savienības (ES) izaugsmes pētījumā saglabājusi jau pagājušajā gadā noteiktās prioritātes - investīciju apjoma palielināšanu, strukturālās reformas un atbildīgu fiskālo politiku, pavēstīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).
Īstenojot investīciju apjoma palielināšanu, ir jāturpina darbs pie EK prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju plāna, kas Eiropas ekonomikai paredz piesaistīt 315 miljardus eiro privāto un publisko investīciju. Tas arī nozīmē strādāt pie efektīvas ES fondu apguves, kas ir būtiski, lai uzlabotu investīciju vidi, domā Dombrovskis.
Strukturālās reformas ir jāīsteno gan ES līmenī, gan ES dalībvalstu nacionālajā līmenī, uzskata EK. ES līmenī tas nozīmē iekšējā tirgus padziļināšanu, tostarp pakalpojumu un enerģijas jomā, kā arī izveidojot digitālo vienoto tirgu. Savukārt dalībvalstu līmenī tie ir dažādi risināmie jautājumi, piemēram, darba tirgus elastība, sociālās reformas saistībā ar sabiedrības novecošanos. Kā piemēru EK viceprezidents minēja sociālās sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu. Savukārt attiecībā uz nodokļu politiku dalībvalstīm nodokļu slogs pakāpeniski jāpārnes no darbaspēka uz citām bāzēm, kas mazāk ietekmē valsts izaugsmi, piemēram, uz patēriņu, īpašumiem un kapitālu.
Kā atzīmē EK, fiskāli atbildīgas politikas jomā joprojām augsts ir ES valstu parādu līmenis, lai gan tiek prognozēts, ka tas pakāpeniski samazināsies. Jaunākajās prognozēs parāda līmeņa samazināšanās tiek lēsta vidēji līdz 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr tas joprojām ir ļoti augsts līmenis, uzsvēra Dombrovskis. Līdz ar to dalībvalstīm ir jāturpina darbs pie valsts parāda samazināšanas. Tikmēr budžeta deficīts eirozonā kopumā turpina samazināties un nākamgad tas būs ap 1,7% apmērā no IKP.
EK ir sniegusi vairākas rekomendācijas. EK skatījumā saistībā ar nodokļu politiku ir jāsamazina nodokļu slogs zemu atalgotajam darbaspēkam. Fiskālās politikas jomā EK rekomendē saglabāt kopumā neitrālu fiskālo pozīciju, kas nozīmē, ka strukturālā bilance saglabājas stabila, bet, pateicoties ekonomikas izaugsmei, samazinās nominālais budžeta deficīts.
Tāpat ir izteiktas rekomendācijas attiecībā uz lielo privātā parāda apjoma samazināšanu un slikto kredītu problēmu risināšanu finanšu sektorā.
EK arī iesaka eirozonā kopumā orientēties uz ekonomiskajām politikām, kas nodrošina ekonomiku konverģenci, jo viens no jautājumiem, ko EK cenšas risināt ar noteiktajām prioritātēm, ir - kā veicināt ekonomisko attīstības līmeņu izlīdzināšanos starp dalībvalstīm. Tikmēr pašām dalībvalstīm nacionālajā līmenī ir jāveicina sociālās nevienlīdzības mazināšanās, mudina EK.
Dombrovskis paskaidroja, ka šie EK ziņojumi sāk nākamā gada Eiropas semestra ciklu, kas ir galvenais ekonomikas un fiskālo politiku koordinēšanas instruments ES. Kad tiek publicēts izaugsmes ziņojums, EK pievērsīsies katrai dalībvalstij, lai izvērtētu tās ekonomisko situāciju, un nākamgad pavasarī tiks sagatavotas specifiskas ekonomiskās un sociālās politikas rekomendācijas katrai no tām.
EK ir izvērtējusi, kāds ir progress kopš iepriekšējā ziņojuma publiskošanas. «ES kopumā turpinās mērena ekonomiskā attīstība, un ekonomiskās attīstības temps ļoti nedaudz palielinās,» pauda Dombrovskis. Šogad ES izaugsme tika prognozēta 1,9% apmērā no IKP, bet nākamgad tie būs 2%. Šāda izaugsme ir vērtējama pozitīvi, tomēr tai ir jābūt straujākai. «Ar savām ekonomikas politikas prioritātēm mēs cenšamies arī paātrināt ekonomisko izaugsmi, jo izaugsme ar 2% tomēr nav sevišķi straujš temps,» atzina Dombrovskis.
Runājot par Latvijas situāciju, Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme apsteidz gan eirozonas, gan ES vidējos rādītājus. Latvijai ekonomiskā izaugsme nākamgad tiek prognozēta 3% apmērā no IKP. «Tie ir straujākie izaugsmes rādītāji arī starp Baltijas valstīm,» piebilda Dombrovskis.
