Latvijas solidaritātes nodoklis nav unikāls, taču likme ir daudz augstāka nekā citviet Eiropā, liecina auditorkompānijas EY (iepriekš «Ernst&Young») dati.
EY: Latvijas solidaritātes nodoklis nav unikāls, taču augstāks nekā citviet Eiropā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
EY apkopojusi informāciju par solidaritātes nodokļa piemērošanu citās Eiropas valstīs un secinājusi, ka ierosinājums Latvijā ieviest šādu nodokļa veidu nav unikāls, taču Latvijas gadījumā piemērotā likme rada ievērojami lielāku nodokļa slogu nekā citās Eiropas valstīs, kas ieviesušas līdzīgu nodokļa veidu.
Auditorkompānijā norāda, ka solidaritātes nodoklis parasti ir nodoklis, ko kādas valsts valdība ievieš uz laiku ar mērķi palielināt valsts ieņēmumus un «solidarizēt» sabiedrību ar budžeta pasākumiem, kā arī mazināt nevienlīdzību.
Tā, piemēram, saskaņā ar EY informāciju, Francijā kopš 2011.gada ieviests nodoklis 3-4% apmērā no ienākumiem, kas pārsniedz 250 tūkstošus eiro (atkarīgs no ģimenes stāvokļa), Vācijā no 1991.gada ir spēkā 5,5% nodoklis, ko piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa summai, bet Čehijā no 2013.-2015.gadam spēkā ir 7% nodoklis, ar ko apliek ienākumus, kas pārsniedz aptuveni 48 tūkstošus eiro.
Savukārt Grieķijā laikā no 2010.-2014.gadam spēkā bija 1-5% nodoklis, ko piemēroja ienākumiem, kas pārsniedza 12 tūkstošus gadā. Līdzīgi nodokļi ar atšķirīgām likmēm šobrīd ir spēkā arī Itālijā un Portugālē.
«Šāda veida nodokļi ir samērā ierasta prakse. Tomēr salīdzinājumā ar citām valstīm var secināt, ka ierosinājums Latvijā ieviest sociālās apdrošināšanas iemaksas no ienākumiem virs 48,6 tūkstošiem eiro gadā ar 10,5% likmi darbiniekam un 23,59% likmi darba devējam ir būtiski augstāks nekā citās Eiropas valstīs ieviestie solidaritātes nodokļi,» atzīmēja EY partnere Latvijā Ilona Butāne.
Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai BNS iepriekš skaidroja, ka attiecīgo nodokli paredzēts ieviest, jo noteiktais VSAOI objekta maksimālais apmērs (2015.gadā 48 600 eiro) patlaban rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu, it īpaši augsti atalgotā darbaspēka sektorā.
«Ieviešot šo nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem VSAOI maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto VSAOI daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Savukārt valsts pamatbudžetā tas dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai,» pauda FM.
Pēc tajā vēstītā, solidaritātes nodoklis procentuālā apmērā būs līdzvērtīgs VSAOI. «Ar šo nodokli tiktu aplikti tie ienākumi, kas pārsniedz VSAOI objekta maksimālos griestus, un tā likmes būtu tādas pašas kā VSAOI. Nodoklis tāpat tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju. Solidaritātes nodokļa ieņēmumi tiktu novirzīti uz valsts pamatbudžetu. Nodokļa ieviešana neradīs papildu administratīvo slogu, jo no nodokļu maksātāja viedokļa tas būs vienots maksājums ar VSAOI,» skaidroja ministrijā.
FM norādīja, ka līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos, nemazinot ienākumu nevienlīdzības problēmu un regresivitāti nodokļu sistēmā. Tādēļ priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi tiek virzīti uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā.
Patlaban 48 600 eiro ir darba algas ienākumu «griesti», virs kuriem netiek maksāta VSAOI. «Tikai pēc šī sliekšņa sasniegšanas aptuveni 4,7 tūkstošiem no visiem 0,8 miljoniem strādājošo tiks piemērots solidaritātes nodoklis. Tas līdzvērtīgi VSAOI likmei darba ņēmēja daļai būs 10,5% apmērā un darba devēja daļai - 23,59% apmērā,» skaidroja ministrijā. Līdz šim šie darba ņēmēji nākamajā gadā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņēma VSAOI atmaksu 10,5% apmērā no summas, kas pārsniedza 48 600 eiro atalgojumu. Ar jauno sistēmu turpmāk šīs atmaksas vairs netiks veiktas. Līdz ar to ik mēnesi šie darba ņēmēji neizjutīs nekādas izmaiņas, salīdzinot ar šo gadu, bet nesaņems VSAOI atmaksu.
Savukārt darba devējam pēc solidaritātes nodokļa ieviešanas būs jāmaksā vienlīdzīga VSAOI par visiem saviem darbiniekiem.
Pēc FM aplēsēm, nākamajos trijos gados budžeta ieņēmumi no attiecīgā nodokļa veidos 40,9 miljonus eiro ik gadu. Attiecīgais likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē.
Pret nodokļa ieviešanu asi iestājās uzņēmēju organizācijas.
EY ir viena no četrām lielākajām auditorfirmām pasaulē un darbojas arī Latvijā.