Gauss slēgtā sēdē iepazīstina Saeimas komisiju ar aktuālo situāciju «airBaltic»

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss trešdien iepazīstināja Saeimas Pieprasījuma komisiju ar aktuālo situāciju uzņēmumā. Deputāti gan sēdes sākumā nolēma, ka tā būs slēgta, jo plānots runāt par «airBaltic» komercnoslēpumiem.

Pēc sēdes komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis žurnālistiem sacīja, ka sēdes laikā deputāti uzklausījuši «airBaltic» sagatavoto informatīvo materiālu un papildinājuši savas zināšanas par kopējo situāciju. «Deputātiem ir iegūts informatīvs materiāls, varbūt papildinātas viņu zināšanas un bagāža par šo konkrēto situāciju. Deputātiem jālemj. Tālejošus secinājumus neizdarīšu, katram pašam jālemj un jāspriež par šo situāciju individuāli sēdē,» teica Brigmanis.

Jautāts, kāda bija kopējā noskaņa sēdes laikā, Brigmanis norādīja, ka tā nebija ne pozitīva, ne negatīva, bet informatīva.

Attiecībā uz lēmumu par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju, Brigmanis norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienības frakcijai kopēja viedokļa vēl nav. «Kopējā viedokļa vēl nav, mēs spriedīsim par šo jautājumi ļoti, ļoti tuvu esošam konkrētam balsojumam,» teica komisijas priekšsēdētājs.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība ārkārtas sēdē 19.novembrī nolēma pilnvarot Satiksmes ministriju parakstīt akcionāru līgumu ar «airBaltic» atrasto investoru pēc pozitīva Saeimas lēmuma saņemšanas par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju.

Premjere Laimdota Straujuma toreiz uzsvēra, ka no akcionāru līguma ar Vācijas uzņēmēju ir izslēgti diskutablie jautājumi un tas neparedz nosacījumu par lidmašīnu iegādi. Līgumā nav paredzētas veto tiesības akcionāram attiecībā uz lēmumiem par flotes atjaunošanu. Iepriekš izskanējis, ka investors sagaida no valsts iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas «Sukhoi Superjet». Pats ieguldītājs gan to noliedzis.

Tāpat ziņots, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3.novembrī pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta «Prudentia» atrasto investoru «airBaltic» - Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, «airBaltic» aizņemoties Valsts kasē un pēc tam aizdevumu kapitalizējot. Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% «airBaltic» kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt.

Valdība lēmusi, ka akcepts aizdevumam «airBaltic» jādod arī Saeimai, ko bija plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Tiesa gan, pastāv bažas, vai Saeimā ir atbalsts investora piesaistei «airBaltic» un aizdevumam no Valsts kases. Koalīcija vienojusies attiecīgo jautājumu neskatīt kopā ar budžetu. Saeimas frakciju pārstāvji norādījuši, ka vēlas iegūt vairāk informācijas par plānoto darījumu.

«airBaltic» nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu