Komisija atbalsta izmaiņas MUN režīmā un minimālo VSAOI ieviešanu no 2017.gada

Likumprojekts paģēr, ka mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro likme būs 5%, bet mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000,01 līdz 100 000 eiro par saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet no saimnieciskās darbības ceturtā taksācijas gada kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 8%.

Tāpat Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz pamazām ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) MUN maksātājiem. Saeimas komisija pretēji sākotnēji plānotajam (stājas spēkā no nākamā gada) nolēma, ka attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā no 2017.gada.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un Zemnieku savienīb) sēdē pauda, ka ir iesniegti vairāki priekšlikumi, kas pēc būtības paredzētu atcelt nozaru ierobežojumus darbībai MUN režīmā. Tiesa gan, tie vairs neesot aktuāli tāpēc, ka panākta vienošanās ar Finanšu ministriju (FM), ka nozaru saraksts no nākamā gada spēkā nestāsies.

Pēc viņa teiktā,

līdz nākamā gada oktobrim paredzēts izstrādāt jaunu likumu uzņēmējdarbības sākšanas atbalstam.

Savukārt Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības sēdē uzsvēra, ka Nacionālā apvienība un «Vienotība» plāno likvidēt MUN režīmu Latvijā, skaidri to nepasakot, jo tad tiktu lauzti solījumi uzņēmējiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) pavēstīja, ka ir gandarīta par Saeimas komisijas pieņemto lēmumu

MUN režīmā atteikties no ieceres mikrouzņēmumiem aizliegt sadarboties ar juridiskām personām, kā arī uz laiku atteikties no ieceres 37 nozarēs dibināt mikrouzņēmumus. «Esam gandarīti, ka deputāti ieklausījās un atbalstīja LTRK iniciatīvu, kas paredz vispirms sagatavot tā saukto «start up» jeb iesācējuzņēmumu likumu, atrast veidu kā atbalstīt mazo biznesu, piemēram, laukos esošu viesu namu vai kafejnīcu, lai pēc tam pārskatītu mikrouzņēmumu nodokļu režīmu kopumā,» norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš arī uzsvēra, ka FM rīcībai jābūt atbildīgai, sākotnēji piedāvājot adekvātus risinājumus un likuma regulējumus, lai pēc tam pārskatītu esošo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

FM skaidro, ka pērn 31.oktobrī Saeimā tika iesniegts kārtējais informatīvais ziņojums «Par MUN likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu». Ziņojumā tika norādīts uz MUN maksātāju niecīgo valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru salīdzinājumā ar pakalpojumu apmēru, kas tiek piešķirti personām, kuras veikušas iemaksas vispārējā kārtībā. Vienlaikus mikrouzņēmuma darbinieki salīdzinājumā ar darba ņēmējiem vispārējā gadījumā nodarbinātības laikā saņem lielākus ienākumus, jo viņu ienākums bruto un neto neatšķiras. «Šobrīd mikrouzņēmumu darbinieku veiktās iemaksas nav pietiekamas, lai nodrošinātu uzkrājumu minimālās vecuma pensijas apmēram, tādējādi

nodokļu maksātājiem, kuri maksā iemaksas vispārējā kārtībā, būs faktiski jāuztur mikrouzņēmumu darbinieki, tiem sasniedzot pensijas vecumu.

Mikrouzņēmumu darbinieku VSAOI objekts salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus negatīvi ietekmēs pakāpeniski – ilgtermiņā. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama,» norāda FM.

Ziņojumā minēts, ka ir

vērojama mikrouzņēmumu darbinieku skaita strauja pieauguma tendence salīdzinājumā ar nodarbināto skaita pieaugumu kopumā.

Turpinot pieaugt MUN maksātāju skaitam, minētajam īpatsvaram būs tendence palielināties. Tādējādi valstī palielināsies darba ņēmēju skaits, ar ļoti nelielu iemaksu objektu, kas nozīmē, piemēram, lai nodrošinātu garantēto vecuma pensijas apmēru, tas tiks paveikts uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina. Šādai tendencei attīstoties, tiks radītas nopietnas problēmas valsts sociālā budžeta ilgtspējai, uzskata ministrijā.

Risinot minētās problēmas, Saeima 2015.gada 23.aprīlī pieņēma grozījumus MUN likumā, kas paredz veikt grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un MUN likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz pakāpeniski ieviest minimālo VSAOI gan MUN maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā.

Izstrādātais minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta ieviešanas modelis paredz, ka darba devējs, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, obligāto minimālo iemaksu par darbinieku nodrošinās, ja pie tā būs iesniegta algas nodokļu grāmatiņa vai Valsts ieņēmumu dienests būs paziņojis tam par pienākumu veikt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba devēji, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, no saviem līdzekļiem piemaksās starpību starp minimālo VSAOI objektu un faktiski aprēķināto algu, kas ir mazāka par šo objektu.

«Ja persona būs guvusi ienākumus pie vairākiem darba devējiem, kas nodokļus maksā vispārējā kārtībā, minimālo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu būs jānodrošina tikai vienam darba devējam. Ja pie visiem minētajiem darba devējiem alga būs mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektus summēs, izņemot, ja persona strādās pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Ja summa pārsniegs minimālo algu, pārmaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu atmaksās darba devējam, kas veic iemaksas no minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta,» norāda ministrijā.

Attiecīgie likumu grozījumi iekļauti valsts nākamā gada budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Saeima par nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā lems 30.novembrī.