Gada griezumā par 0,4% ir samazinājušās īres cenas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenām.
Gada griezumā mazliet samazinājušās īres cenas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē, ka tā nav pārāk pārsteidzoša tendence, bet tomēr ļoti informatīva par Latvijas ilglaicīgajiem sabiedriskajiem procesiem. Šī ir pirmā reize ārpus 2009.-2010.gada perioda, kad īre kļuvusi nedaudz lētāka. 2012.gadā, kad algas auga lēnāk nekā pašlaik, īres inflācija sasniedza 12,5%.
Strautiņš pieļauj, ka acīmredzot tas skaidrojams ar apstākli, ka kopš straujā dzimstības krituma pēc PSRS sabrukuma pagājis laiks, kas nepieciešams, lai cilvēks izaugtu un sāktu veidot savu «ligzdiņu». Citiem vārdiem, šī vecuma cilvēku skaits sarūk. Tas rada spēcīgu lejupvērstu spiedienu uz īres cenām un ļauj tām kristies attiecībā uz augošo algu līmeni. Pateicoties tam, cilvēkiem no Latvijas reģioniem ar lielu bezdarbu būs vieglāk pārcelties uz pilsētām, kur attīstība notiek, pirmkārt uz Rīgu. Tāpat tas padarīs šīs pilsētas pievilcīgākas cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā no ārzemēm.
Dzīvokļu piedāvājumu nākotnē vēl vairāk palielinās jaunu māju būvniecība, kas augs un būs maz atkarīga no viņu līdzšinējo mītņu pārdošanas un īres cenām, jo pieaugošs cilvēku skaits varēs un vēlēsies paaugstināt dzīves apstākļus. Latvijas pilsētu mājokļu tirgus piedāvājuma struktūra kļūst arvien neatbilstošāka to iedzīvotāju ienākumiem, kas veicinās celtniecību. Šo procesu mijiedarbība veidos labvēlīgus apstākļus pozitīvas migrācijas bilances panākšanai, secina ekonomikas eksperts.
Vērtējot jaunākos patēriņa cenu datus, Strautiņš atzīst, ka pēc augustā notikušā straujā izejvielu cenu krituma pasaules tirgos diezgan droši varēja prognozēt, ka rudenī patēriņa cenas Latvijā būs zemākas nekā pirms gada. Deflācija, kas nereti tiek uztverta kā ekonomikas apokalipses vēstnesis, var notikt arī visnotaļ labvēlīgu iemeslu dēļ. Tie var būt tehnoloģiju attīstība, bet jo īpaši importa cenu kritums, skaidro eksperts. Viņš atzīmē, ka Latvija ir valsts, kurai ir īpaši liela iespēja tikt pie «labas deflācijas» - piedzīvot cenu kritumu diezgan straujas ekonomikas izaugsmes laikā.
Septembrī vidējās patēriņa cenas Latvijā bija par 0,5% zemākas nekā pirms gada un arī par 0,1% zemākas nekā augustā, kas ir neparasti - līdz šim mēneša deflācija septembrī bija tikai lielās ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā, atzīmē «DNB bankas» ekonomikas eksperts.
Strautiņš lēš, ka arī oktobrī un novembrī varētu būt gaidāma deflācija, bet pēc tam tās turpināšanās ir mazāk ticama.
Vērtējot septembra cenu datus, eksperts atzīst, ka pārsteidz gatavo apģērba cenu samazināšanās gada laikā par 3,9%, jo izejvielu cenām nevajadzētu tās tik ļoti ietekmēt. Kokvilnas cenas pēdējā gada laikā bijušas stabilas. Varbūt tas saistīts ar Ķīnas ekonomikas grūtībām, kas varētu būt saasinājusi ražotāju konkurenci šajā tirgū, pieļauj Strautiņš.