Termiņuzturēšanās atļauju pieteikumu skaits no ārvalstniekiem šā gada pirmajā pusgadā sarucis vairāk nekā trīs reizes, un daudz mazāk šādu pieprasījumu ir no Ķīnas, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze.
«Salīdzinot šā gada pirmo pusgadu ar to, kā ir bijis iepriekšējos gados, pieteikumu skaits ir trīs ar pusi reižu mazāks,» viņa teica.
PMLP pārstāve atzīmēja, ka šāds samazinājums ir straujš, un tas nozīmē, ka daļa ārzemnieku no uzturēšanās atļaujām ir arī atteikusies, vai arī nav tās pagarinājusi.
Statistikas dati liecina, ka no 2010.gada līdz 2015.gadam pirmajos pusgados saņemti 16 295 uzturēšanās atļauju pieprasījumi no investoriem un viņu ģimenes locekļiem, bet šā gada 1.jūlijā apkopotā informācija rāda, ka derīgas bijušas 13 783 atļaujas, no kurām 12 025 nekustamā īpašuma dēļ.
Šā gada pirmajā pusgadā saņemti pieteikumi par 227 uzturēšanās atļaujām. Roze norādīja, ka tas ir ļoti mazs skaitlis. «Kritums ir liels,» sacīja PMLP priekšnieka vietniece.
Valsts budžetā kopš 2010.gada 1.jūlijā no nomaksātajām nodevām par uzturēšanās atļauju pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem ienākuši 4,6 miljoni eiro. PMLP uzskata, ka iekasējums ir liels, tas izmantots informācijas sistēmu izveidei un uzlabošanai.
Savukārt Ekonomikas attīstības programmai novirzītie 3,2 miljoni eiro tērēti pirmā mājokļa kredītu izsniegšanai 652 jaunajām ģimenēm, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS).
Pagājušā gada 1.septembrī stājās spēkā Imigrācijas likuma grozījumi, kas nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekiem izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā iegādājies un viņam pieder apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka par 250 tūkstošiem eiro.
