Par spīti «Gan Bei» skandālam, kas pērn atklāja, ar kādu vērienu, izmantojot kases aparātus, uzņēmēji izvairās no nodokļu nomaksas, situācija nav uzlabojusies, bet, iespējams, pat pasliktinājusies, LTV raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atzina Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā. Arī raidījuma veiktā eksperimenta laikā atklājās, ka tirgū aizvien ir starpnieki, kas uzņēmējiem piedāvā iespēju ietaupīt, solot iemācīt koriģēt kases aparāta rādījumus.
Daļa komersantu arī atgriezušies pie prakses klientiem vispār nedot un neizsist pirkuma čekus.
Kāds starpnieks, ar kuru raidījuma žurnālisti sarunājās, uzdodoties par kafejnīcas īpašnieku, solījis savu palīdzību, ja vien uzņēmējs rūpēsies, lai par to neuzzina viņa kafejnīcas darbinieki.
«Kādi cilvēki tur strādās, arī jāskatās. Ir jau visādi. Aizskries, kaut ko pateiks. (..) Aizies no darba vai ko. Viņi jau visi tādi acīgi, sevišķi jaunieši. Uzreiz sapratīs, ka kaut kas notiek,» brīdināja starpnieks, taču, ja uzņēmējs nopirkšot pie viņa kases aparātu, komplektā būšot arī vajadzīgā apmācība. «Pagaidām vajag nopirkt to un tad skatīsimies. Varbūt, ka tur nemaz nebūs ko ņemt nost,» viņš pauda.
Pēc VID aplēsēm, manipulāciju rezultātā ar kases aparātiem, valsts budžetam ik gadu secen iet apmēram 140 miljoni eiro. Lai mazinātu krāpniecības apmērus, tagad ierosināts ieviest jaunās paaudzes aparātus ar elektroniskajām kontrollentēm, kuras nevarot tik viegli nobēdzināt, taču uzņēmēju organizācijas pret to iebilst – jo kases aparātu maiņa viņiem nozīmētu papildus tēriņus. Jaunie noteikumi attiektos uz uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 200 tūkstoši eiro, un šobrīd nolemts, ka tie stājas spēkā no 2016. gada sākuma, taču, visticamāk, tie tiks atlikti.
VID pārstāve Dace Pelēkā, skaidrojot uzņēmēju krāpšanas apmērus, norādīja, ka VID, piemēram, šogad pārbaudījis pārmaksāto nodokļu atmaksai iesniegtos iedzīvotāju čekus no zobārstniecības klīnikām, un atklājies, ka lielai daļai klīniku šādu čeku grāmatvedībā nemaz vairs nav. Kas nozīmē, ka izsisti tie ir, bet kases aparāta rādījumi pēc tam bijuši mainīti.
LTV raidījums: kā ar kases aparātu notiek valsts apkrāpšana
Lai arī klienti saņēmuši pirkuma čeku domā, ka pievienotās vērtības nodoklis nonāks valsts kasē, pastāv vairāki veidi, kā uzņēmēji to tomēr pamanās apiet, vēsta LTV raidījums «Aizliegtais paņēmiens», kas publicējis divus galvenos krāpšanas mehānismus, izmantojot kases aparātus Optima, kuri ir ļoti izplatīti uzņēmēju vidū.
Viena krāpšanas shēma notiek paša klienta klātbūtnē, kad ar īpaša koda tiek panākts, ka konkrētais pirkums neuzrādās kases kontrollentē, jo tās drukāšana vienkārši tiek apturēta. Kontrollente kalpo par atskaiti Valsts ieņēmumu dienestam, no kuras rādītājiem tiek aprēķināti nodokļi. Otrs izplatītākais veids, ka kases aparāta dati tiek mainīti dienas beigās. Kontrollente, kurā fiksēti visi dienas darījumi, tiek «pazaudēta» un uzņēmējs jaunajā lentē savada visus datus, ko grib valstij uzrādīt.