AS «Latvijas Gāze» Augstākajā tiesā pārsūdzējusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas atstāja spēkā Konkurences padomes (KP) uzlikto 2,2 miljonu eiro sodu. «Latvijas Gāzes» ieskatā KP lēmums piemēro sodu ar atpakaļejošu spēku, tas neatbilst tiesiskās paļāvības principam un ir nesamērīgs.
KP sodīja «Latvijas Gāzi» 2013.gadā, uzskatot, ka uzņēmuma rīcība pret parādniekiem, kuriem gāzes padeve tika atjaunota vien pēc parāda nomaksas, neatbilst konkurences principiem. Sods tika piespriests par uzņēmuma darbību no 2009.gada līdz 2013.gadam.
«Latvijas Gāzē» skaidroja, ka laika posmā no 2009.gada līdz 2013.gadam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aptuveni 100 lietās izskatīja un apstiprināja uzņēmuma darbības atbilstību likumiem un regulējumam. Arī KP vairākos gadījumos esot sniegusi apstiprinājumu par darbību pareizību un atzina, ka konkrētais jautājums nav padomes kompetencē.
«Latvijas Gāze» savās darbībās paļāvās uz regulējošo institūciju atzinumiem, tādēļ KP lēmums sodīt uzņēmumu par darbībām kopš 2009.gada, pēc gāzes koncerna domām, ir uzskatāms par prettiesisku.
Tāpat uzņēmumam piespriestais 2,2 miljonu eiro sods ir nesamērīgi liels. «Latvijas Gāzei» uzliktais sods pārsniedza visu iepriekšējo 12 gadu laikā Latvijā uzlikto sodu par līdzīgiem pārkāpumiem kopsummu. Lielākais līdz tam uzliktais sods bija desmit reizes mazāks un starp sodītajiem uzņēmumiem bija gan bankas, gan telekomunikāciju uzņēmumi ar ievērojamu apgrozījumu.
«Latvijas Gāze» arī saskata pamatu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja arī Augstākā tiesa atzīs par pamatotu tiesiskās paļāvības principu neievērošanu.
Kā iepriekš aģentūru LETA informēja KP Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova, 2013.gadā KP lēma, ka «Latvijas Gāze» ir pārkāpusi Konkurences likumu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Šo lēmumu 2015.gada 2.septembrī par pareizu un pamatotu atzina arī Administratīvā apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā uzņēmums lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Pretēji uzņēmuma paustajam, pirms lēmuma pieņemšanas 2013.gadā KP savos lēmumos nekad nebija vērtējusi «Latvijas Gāzes» parādu piedziņas prakses piemērošanu visiem dabasgāzes lietotājiem, kā arī pats uzņēmums nekad nebija vērsies KP, apgalvo Kabanova. Attiecīgi «Latvijas Gāzei» neesot bijis pamata uzskatīt, ka iestāde šo praksi atzinusi par Konkurences likuma prasībām atbilstošu. Uzņēmumam, kas sniedz pakalpojumus vairāk nekā 440 000 klientu, ir pienākums izvērtēt savu darbību atbilstību Konkurences likuma prasībām vai neskaidrību gadījumā vērsties pie iestādes, kas atbildīga par šī likuma piemērošanu, norāda KP.
Tāpat KP pārstāve norāda, ka «Latvijas Gāzei» piemērotais naudas sods 0,37% apmērā no uzņēmuma apgrozījuma nav starp lielākajiem, kas Latvijā uzlikti par Konkurences likuma pārkāpumiem. Šāds sods esot vairāk nekā piecas reizes mazāks par Latvijā lielāko sodu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietā (2%) un vairāk nekā 20 reizes mazāks par Latvijā lielāko sodu karteļa lietā (7,5%).
«Esmu pārsteigta, ka uzņēmums, kura rīcība var tieši ietekmēt visu Latvijas dabasgāzes lietotāju labklājību, neizvēlas sociāli atbildīgu rīcību, bet gan tādas metodes, kas maldina iedzīvotājus un tiecas izdarīt spiedienu uz KP un tiesu darbu,» komentējot «Latvijas Gāzes» izplatīto informāciju, pauž KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
LETA jau rakstīja, ka 2.septembrī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma spriedumu, ar kuru atzīst, ka ir pareizs un pamatots KP 2013.gada lēmums AS «Latvijas Gāze» likt mainīt parādu atgūšanas praksi un piemērot naudas sodu 2,2 miljonu eiro apmērā par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, bet 9.septembrī «Latvijas Gāze» nāca klajā ar paziņojumu, ka šis spriedums tiks pārsūdzēts.
2013.gadā KP lēma, ka «Latvijas Gāze» ir pārkāpusi Konkurences likumu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 šādiem gadījumiem.
Savā lēmumā KP skaidroja, ka «Latvijas Gāze» ne vien radīja nepamatotus izdevumus jaunajiem klientiem, bet arī veicināja kopējā parādu apjoma palielināšanos, jo pašreizējie lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nebija motivēti maksāt par pakalpojumu.
Izvērtējot KP lēmumu, tiesa atzinusi par pareiziem iestādes secinājumus. Tāpat tiesa ir uzsvērusi, ka KP bija tiesības vērtēt «Latvijas Gāzes» darbību atbilstību Konkurences likumam, neraugoties uz to, ka šis uzņēmums darbojas regulētā nozarē, jo tas nav attaisnojums tirgus varas ļaunprātīgai izmantošanai.
Tiesa savā spriedumā par pamatotu ir atzinusi arī KP uzlikto pienākumu «Latvijas Gāzei» pārtraukt netaisnīgo noteikumu piemērošanu. Tiesa skaidrojusi, ka gāzes tirgotājam nav konkurences spiediena, kas varētu likt novērst negodīgo praksi, un KP iejaukšanās ir nepieciešama.
Administratīvā apgabaltiesa lietu izskatīja pēc būtības. Tās spriedumu mēneša laikā iespējams kasācijas kārtībā pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Dabasgāzes lietotāji - gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi -, kas cietuši no «Latvijas Gāzes» ļaunprātīgās rīcības, joprojām var vērsties pie «Latvijas Gāzes», lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja «Latvijas Gāze» atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā. Cietušie zaudējumu atlīdzības prasības varēja iesniegt uzreiz pēc KP lēmuma, kā arī var gaidīt tiesvedības noslēgumu, lai pārliecinātos, ka KP lēmums stāsies galīgā spēkā.
Jau ziņots, ka lietu pret «Latvijas Gāzi» KP ierosināja 2011.gada nogalē, balstoties uz namu apsaimniekošanas uzņēmuma iesniegumu. Tajā bija norādīts, ka enerģētikas koncerns savlaicīgi nevēršas pret parādniekiem, ļaujot parāda apjomam augt, un parādu liek nomaksāt telpu jaunajam īpašniekam vai īrniekam, dabasgāzes piegādi neatjaunojot līdz parāda segšanai.
Kopumā KP par «Latvijas Gāzes» negodīgo rīcību pret parādniekiem saņēma vairākus simtus iesniegumu. «Latvijas Gāze» noraidīja pārmetumus.
